Kamēr īstiem vīriem dokumenti vporjadke un viņi ceļ īstas mājas, es īsinu laiku, meistarojot sapņu pili meitai. Izmantojot brīdi, kad vecākie bērni pa laukiem, ar patiesu prieku un aizrautību uz 4 dienām nolīdu garāžā.
Pirktie materiāli:
– sienām 10mm finieris, aplīmēts ar papīru – nav jāslīpē, forši krāsojas, ērts “tapešu” līmēšanā
– grīdai un jumtam 14mm (laikam) finieris ar sešstūra rakstu vienā pusē un kaut kādu plastikas glazūru otrā
– 20 x 20 mm līste balkona margām un apaļā 5mm līstīte spraišļiem
– kaut kāda super maza līstīte paklāja malu nostiprināšanai pie grīdas
Mājās atrastie materiāli:
– koksnes līme
– baltā mēbeļu krāsa
– dāvanu iesaiņošanas papīrs
– auduma atgriezums
– nagliņas, skrūvītes, skavas
Instrumenti:
– rokas ripzāģis
– figūrzāģis
– virsfrēze/ malu frēze
– urbjmašīna
– akumulatora skrūvgrieznis
– ķīnīzeru multitūlis slīpēšanai & smilšpapīrs
– kalts & vīle
– rokas zāģītis
– līmspīles
– otas
– skavu pistole
Vispirms ņemam īrnieku un skatāmies, ko no dabūtajiem materiāliem var sariktēt.
Kad izkārtojums puslīdz skaidrs, var sākt piegriešanu. Ķīnīzeru rokas ripzāģis nav baigi precīzs instruments, tāpēc, lai abu stāvu grīdas būtu identiskas, ar vienu gājienu uzreiz griežu abas. Sanāk saīsināt uzreiz divas plātnes, bet tas nekas. Neapstrādātam finierim otrā pusē der uzlīmēt plato lenti, lai zāģis neuzplēš skabargu. Šis materiāls ir vēl delikātāks, tāpēc zāģēju, apakšā paliekot vecu skaidenes gabalu, lai ripa iegrimst tajā un neplēš piezāģējamās detaļas apakšējo virsmu.
Vispār zāģēt ar rocinieku ir baigais čakars – paiet ļoti ilgs laiks, precīzi uzstādot izmērus. Sāku jau nožēlot, ka no laukiem neatvedu zāģa galdu, kuru pirms pāris gadiem uzmeistaroju, lai vasarnīcā uztaisītu virtuves skapīšus. Tur nekā sarežģīta nav – ņem finiera plāksni, no apakšas iefrēzē iedobi rokas ripiniekam un salīmē taisnu un precīzi nostiprināmu lineālu (saw fence).
Te gatavais karkass.
Piezāģēšanai seko savienojuma gropju frēzēšana. Te es baigi nočakarējos ar slidenajām grīdas plātnēm. Lai nepiededzinātu materiālu, frēze jāliek uz zemiem apgriezieniem, kas nozīmē lielāku vibrāciju. Laikam. Bet varbūt arī nē. Anyway, rezultātā vibrējošā frēze, tuvojoties 60 cm gropes beigām, nemanāmi nobīda ar līmspīlēm piespiesto lineālu, un mēs iegūstam izliektu gropi, kurā taisnu finiera gabalu ieriktēt nav iespējams. Īsts vizuālais defekts.
Pirmajā reizē nodomāju, ka neesmu kārtīgi piespiedis spīles, bet otrajā, sapratu, ka atkārtota kļūda ir rupja kļūda un ka jādomā risinājums. Pielīmēju lineālam smilšpapīru un pucēju tālāk. Stulbi, ka neiedomājos uzreiz.
Cita lieta – ar labi nostiprinātu lineālu var mierīgi frēzēt jebkurā dziļumā. Vēl labāk, protams, ieviest frēzēšanas galdu, kur frēze iestiprināta no apakšas. Tāda man vēl nav, bet gan uztaisīšu.
Dry fitting un slīpēšana.
Viesistabā būs paklājs, kur iemītniecēm bezrūpīgi atlaisties un laiski vakarēt.
Diezgan labs čakars ir ar lodžijas margām. Šim darbiņam vispiemērotākais izrādījās dēlēna trīslatu zāģītis ar 45 grādu leņķa šablonu.
Piedzenam margas augstumu.
Pēc tam, kad viss saurbts, sastiķēts, salīmēts un pirmo reizi nokrāsots, noslīpē spuriņu un krāso vēlreiz. Un vēlreiz. Līdz izskatās šādi.
Kamēr žūst krāsa, strādājam pie tapetēm. Pateicos providencei, inženieriem un ķīmiķiem par izsmidzināmo līmi, par finieri, kas pārklāts ar papīru un ikea par dāvanu papīru daudzveidību. Tapešu līmēšana bija tīrā bauda: nosmidzini abas virsmas ar līmi, no vienas malas liec kopā un ar mazo krāsotāja rullīti izlīdzini. Īzī pīzī. Pirms tam pamēģināju arī ar PVA līmi un sapratu, ka šo metodi noteikti vajadzēs ieteikt kādam sliktam cilvēkam.
Lai mazie, naskie pirkstiņi nevarētu noknibināt paklāju, piemeklēju mini grīdlīstes.
Faktiski gatavs – var līmēt kopā un krāsot kantītes.
Salīmēšana un kantīšu krāsošana aizņēma krietnas 3 stundas. Bet rezultāts priecē.
Papildinājumā neliels padoms. Naglojot masīvkoku, īpaši šauras līstītes, ir risks sašķelt koksni pa šķiedru. Lai no tā izvairītos, ir jānotrulina naglas gals. Ja lielāka nagla, tad ar āmuru pāris reižu jāuzsit pa spicīti, ja mazāka, var nokniebt ar stangām. Neasa nagla koksni nevis šķels, bet plēsīs, un materiāls visdrīzāk paliks vesels.
Mans Nams 