2 nedēļu pauze

Teikšu atklāti – dīkstāve nebija plānota un kopumā bija nepatīkama. Tomēr jāatzīst, ka rūgtās zāles nāca par labu. Pirms sāku uzskaitīt ieguvumus izstāstīšu, kā līdz tiem nonācām.

Sāksim no sākuma. Ar kadastrālās uzmērīšanas lietu padusē cilpoju uz būvvaldi pēc izziņas par jaunbūvi un jutos relaksēts, jo šķita, ka grūtākais un garākais posms ceļā uz Zemesgrāmatu un turpmāku bankas labvēlību jau ir veikts. Izvērtējot, vai šādu izziņu izsniegt, būvvaldes speciālisti uzdeva šādus tādus jautājumus ne tikai par Zemes dienesta nomērītajiem pamatiem, bet arī par projektu kopumā. Tad arī sākās piedzīvojumi un pārdzīvojumi, jo cita starpā mans arhitekts pamanīja, ka jau būvniecības ieceres fāzē ir pieļāvis kļūdu kores augstuma atzīmē. Projektā kores augstuma atzīme bija norādīta nevis no zemes/ ielas līmeņa, bet gan no nulles t.i. pirmā stāva grīdas. Rezultātā faktiskais ēkas augstums sanāk par 20 cm lielāks.

Ko tas nozīmē? Novados, mazākās pilsētās un laukos droši vien neko īpašu, taču Rīgas savrupmāju apbūves zonā ir citādi. Zināms, ka ir jāievēro noteikti minimālie attālumi no ēkas ārsienas līdz kaimiņam, līdz sarkanajām līnijām un citiem atskaites punktiem. Taču jāpatur prātā, ka pastāv arī ierobežojumi attiecībā uz ēkas augstuma un attāluma attiecību līdz kaimiņam. Nepretendēju uz absolūtu terminoloģijas precizitāti, taču īsākajā versijā ir tā, ka ēkas augstums nedrīkst būt lielāks kā pusotrs attālums līdz kaimiņa īpašumam.

Vēl viens atskaites punkts manā gadījumā bija būvlaide – detālplānojumā vai teritoriālplānojumā noteikta līnija, kas zemesgabalā rāda attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei. Citiem vārdiem, tā ir iedomāta strīpa, uz kuras jāatrodas manas mājas fasādei. Kad, izstrādājot būvniecības ieceri, konsultējāmies ar būvvaldes speciālistiem, viņi piedāvāja divus variantus (kas ir atkarīgi no pārējo uz manas ielas esošo ēku novietojuma) – pavilkt māju par 74 cm tuvāk ielai vai iestumt par 14 metriem dziļāk. Es izvēlējos pirmo variantu.

Sapratuši savu it kā nebūtisko kļūdu, saķērām galvas. Būsim par augstu gan kaimiņa, gan ielas pusē. Ar kaimiņu varētu mēģināt vienoties, taču es to neatbalstīju. Maz ticams, ka viņam būtu iebildumi, taču es pats negribētu iemantot apgrūtinājumu savam īpašumam cita vainas dēļ. Ielas pusē problēma izriet no tā, ka ēkas projekcija (iztēlojamies, ka māja tiek apgāzta uz sāniem) iet pāri ielas ass līnijai. Kaimiņa pusē ēkas augstums nedrīkst pārsniegt pusotru attālumu līdz robežai. Attiecīgi, katri vertikālie 20 cm kļūst par 30 horizontālajiem.

Grozi kā gribi, kore jādabū vismaz par 20 centimetriem zemāka. Vēlams pat vairāk. Tā kā pirmais stāvs jau bija uzmūrēts, otrais jau arī gandrīz, sapratām, ka, kamēr nav izdomāts risinājums, tālāk būvēt nevaram. Rāvām stopkrānu un sākām domāt, kā sataupīt kādus 30 centimetrus uz jau iesākto 2.stāvu, kurš bija plānots 2600mm + 200 mm komunikācijām, un bēniņu stāvu, kur augstākajā vietā bija jābūt laikam 2600mm.

Par to, kādu workaroundu atradām, lasiet nākamajā ierakstā.

keep-calm-only-2-weeks-to-go-3

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s