Siltināšana

O, jau atkal vairākas nedēļas pagājušas! Labi, ka šoreiz ražīgi strādājot, nevis, apkarojot feilus.

Tiklīdz bijām pārklājuši spāres, ķērāmies pie jumta siltināšanas – trīs savstarpēji nobīdīti vates slāņi, iediegoti starp spārēm. Pa virsu tvaika membrāna.



Paralēli aizklājām logus ar plēvi un pieriktējām pagaidu krāsni, lai uzreiz pēc tvaika membrānas ieklāšanas varētu sākt sildīt un žāvēt mūrus. Aparāts zvērā. Plus / mīnus mēneša laikā paredzēts ķerties pie sienu apmešanas, tāpēc līdz tam jāpanāk, ka sienas ir pilnībā izsildītas un atkusušas. Klājot apmetumu uz sasaluša mūra, būs ziepes.


Tikuši galā ar siltinājumu jumtā, vīri ķērās pie fasādes karkasa. Karkasa un siltinājuma kopējais biezums ir 15 cm – apakšējie 10 cm horizontāli, virsējie 5 cm – vertikāli.

img_3644-1
Pa virsu pretvēja membrāna un dubults krustenisks latojums, pie kura stiprināsies vertikāls dēļu apšuvums.

Siltinājuma slānī koka rāmī tiks montēti logi, kuri jau ir gatavi un gaida savu uznācienu.

Februāra pirmajās dienās bija pāris siltāku dienu, pa kurām mūrnieki pabeidza skursteņa un metāla kolonnas apdari.

img_3677

Te tuvinājumā metāla mūrlatas siltinājums.

Advertisements

18 domas par “Siltināšana”

  1. kapēc tas latojums nav pa taisno pie mūra, bet uz leņķiem? un kāpēc apakšējais ir horizontāli nevis vertikāli? es sev esmu iedomājies otrādāk un pa taisno. vnk jautāju, neko neapgalvoju – interēsē šim pamatojums, jo savam it kā esmu izdomājis – varbūt nepareizi 😀

    Like

    1. Leņķi vieglāk pieskrūvēt, jo nav nepieciešams priekšurbums. Ņem betonam paredzētas skrūves un pucē vaļā.

      Šādiem latojuma virzieniem divi labi iemesli:
      (a) apakšējais vates slānis ir divreiz biezāks un smagāks kā virsējais, tāpēc saprātīgāk likt tā, ka katra strēmele balstās uz latojuma;
      (b) apšuvuma dēļi būs vertikāli, tāpēc pēdējai latai jābūt horizontālai, bet priekšpēdējai, gar kuru notiek fasādes vēdināšana, – vertikālai. Priekšpēdējo ērtības labad skrūvē tieši virsū otrā siltinājuma slāņa latojumam, kurš ir tieši zem vēja membrānas (jo tā ir vieglāk, un tā var labi nosegt membrānas skavojumu). Rezultātā pirmā lata ir horizontāla.

      Ceru, ka varēja saprast :]

      Publicējis 1 person

  2. Kā es saprotu no bildēm, tad redzu ka ēkai pārsvarā paredzēts koka apšuvums.
    Vai tiešām pietiks pacietības to uzturēt?
    Man liekas, ka pat visindīgāko ķīmiju saules pusē vajadzēs atjaunot pēc gadiem 2-5.
    Visa fasāde nav nav terase, kuru alu dzerot brīvdienā var pats nomālēt.
    Te vajadzēs brigāde kura lai tiktu pie kores par stalažu nomu vien noplēsīs smuku summiņu un sarīkos būvlaukumu iekoptajā mauriņā.
    Man ir aizdomas ka tos dēļus pēc gadiem 10-20 lamādamies plēsīsi nost un liksi apmetumu.

    Like

      1. +1.

        Mājai nav jābūt perfektā vizuālā izskatā. Tāpat kā viss pārējais, arī mājas noveco, bet tas nenozīmē, ka tās kaut kādā veidā zaudē savu kvalitāti. Protams, ka māja ir jākopj, bet nav pareizs uzskats, ka tikai svaigi krāsota/apmūrēta/amesta māja ir pievilcīga māja un viss, kas ir nedaudz pabalējis, ir neglīti. Tieši apmetums ir tas apdares veids, kurš visvairāk jāuztur perfektā stāvoklī, kā Bum komentē. Koks, ķieģelis, betons, flīzes novecojot daudzreiz mazāk zaudē vizuālo pievilcību; ķieģelis ar laiku pat paliek tikai pievilcīgāks.

        Like

    1. Par indīgo ķīmiju nezinu, taču ar to, ka pēc gadiem 6-8 fasāde būs jāpārkrāso, rēķinos. Lai krāsojuma mūžu pagarinātu, esmu izvēlējies smalkzāģētus dēļus ar spuriņu un pilnībā sedzošu krāsojumu.

      Apšaubu, ka biezpiena, lietutiņa vai kāds cits apmetums atbrīvo no rūpēm, jo redzu kā izskatās liela daļa pēdējā desmitgadē būvēto māju manā apkaimē. Manā skatījumā vienīgā ilgmūžīgā alternatīva ir apdares ķieģeļi, taču ērtības, ko ilgtermiņā sniedz šī opcija, attiecīgi maksā.

      Jebkurā gadījumā to, kas būs pēc 20 gadiem, es nespēju paredzēt – varbūt lamāšos, varbūt plēsīšu, varbūt priecāšos par to, kā izbalē pelēkie dēļi, bet varbūt pavadīšu bērnus patstāvīgā dzīvē un pārcelšos dzīvot uz mazāku mājokli.

      Publicējis 1 person

    1. Tu domā tvaika izolāciju jumtā vai pretvēja membrānu fasādē?

      Jumtā ir aizlīmēti pilnīgi visi caurumi, lai izelpotais mitrums neiesūcas siltinājumā, bet fasādē, kur membrānas uzdevums ir nevis aizturēt mikro pilienus, bet gaisa plūsmu, pietiek nodrošināt ražotāja norādījumiem atbilstošus pārlaidumus, noskočot šuves un ar latojumu piespiest skavu joslas.

      Iespējams, detaļās neesmu precīzs, taču visos ar siltumdinamiku saistītajos jautājumos klausām kvalificētam konsultantam, un tas palīdz neuztraukties.

      Like

  3. Atpakaļ ziņojums: Bēniņi – Mans Nams

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s