Par apkures veida izvēli esmu izstāstījis, par caurulēm un betonu arī, tagad iepazīstināšu ar katlu telpas knibuļiem.
Kopskatā viss izskatās šādi.
Apkuri un silto ūdeni nodrošina apkures katls Viessmann 200W-B2HB. Zemāk redzami trīs melni čemodāni. Augšējais, horizontālais, ir Afriso KSC 125-2 HW divu loku kolektors ar hidraulisko atdalītāju. Par to, kam hidrauliskais atdalītājs domāts, ļoti īsi varat izlasīt šeit.
Apakšā atrodas divas cirkulācijas sūkņu grupas – Afriso PrimoTherm® 180-2 un PrimoTherm® 180-1. Viena no otras atšķiras ar to, ka zemgrīdas apkures lokam ir elektronisks mikseris, kurš pēc vajadzības regulē apkures lokā ieplūstošā siltumnesēja temperatūru. Radiatoru lokam tāds nav vajadzīgs, jo jāapkalpo vien 5 radiatori saimniecības telpās. Pašā katlu telpā radiatoru funkciju pilda nesiltinātas vara caurules.
Divas pelēkās kārbiņas virs kolektora ir miksera un karstā ūdens cirkulācijas sūkņa vadības bloki, kas atbilstoši apkures katla komandām kaut ko ieslēdz, izslēdz, piegriež vai atgriež.
Zemgrīdas apkures loks tālāk sadalās pa stāviem un kolektoru skapjiem, kuros satiekas telpu termoregulatoru vadi. Katrā telpā ir termoregulators optimālas komforta temperatūras ieregulēšanai. Termoregulators vada iekšējā apkures kontūra izpildmehānismus, kamēr ārējais kontūrs konstanti sildās ar katlā uzstādīto temperatūru.
Kādu brīdi šaubījos, vai ir vērts investēt, bet tad atcerējos, kāds čakars man bija iepriekšējos mājokļos, kur atkarībā no laika apstākļiem un saules/mākoņu attiecības dažādās debess pusēs telpas pārkarsa vai atdzisa. Turklāt, sanitārajās telpās temperatūru prasās konstantu un augstāku nekā guļamistabās, pie kam pēdējās pa nakti un pa dienu gribētos pagriezt “klusāk”. Principā vecais stāsts par to, ka ērtības maksā naudu.
Ikdienā tam vajadzētu darboties aptuveni šādi: vispirms apkures katlā uzstāda maksimālo temperatūru (sanitārās telpas + ārējie kontūri) un tad telpās ieregulē precīzus grādus pēc vajadzības, kas tiek sasniegti, piegriežot iekšējos kontūrus. Gan jau nāksies pačakarēties, bet būs labi. To, kāda temperatūra katlam jāpumpē uz kolektoriem, palīdz saprast ārā uzstādītais termosensors.
Pārejam pie ūdensapgādes. Projektējot iekšējos ŪK tīklus, man bija tikai viena vēlēšanās – netraucēti nomazgāties jebkurā vannas istabā neatkarīgi no tā, vai kāds cits jau mazgājas, darbina veļas mašīnu vai mazgā traukus. Attiecīgi, ūdensvadi ir ierīkoti pēc stumbra principa: vispirms sadalās pa stāviem, un tad katrā stāvā ir maģistrālie siltā un aukstā ūdens vadi, no kuriem atdalās atzari uz katru krānu.
Tā baltā muca ir kombinētais ātrsildītājs jeb karstā ūdens boileris Dražice OKC 300 NTR/BP . Aiz boilera noslēpies karstā ūdens cirkulācijas sūknis, kura vadību caur vienu no divām pelēkajām kastītēm regulē apkures katls. Karstā ūdens cirkulācija ir kaifs.
Sveiks,
Tas ir viens pārdomāts katlu teplaps risinājums.
Kuram būtu jāpateicas par aspaites projektēšanu?
PatīkPatīk
Iesākumā man bija projektēšanas kantora sagatavota shēma ar Junkers katlu, bet ar pieredzējuša meistara palīdzību visu novienkāršojām, izvēloties dārgāku katlu kombinācijā ar mazāku skaitu visādu citu dzelžu. Kontakti: Oļģerts 26495632
PatīkPatīk
Tad sanāk, ka ir vērts vairāk ieguldīt pašā katlā, lai samazinātu apsaites dzelžu=trubu/pievadu daudzumu?
Termostatus izvēlējies savienot KNX vadiem vai bezvadu risinājumi tika izmantoti?
PatīkPatīk
Neesmu tik kompetents, lai atbildētu precīzi, taču domāju, tas ir baigi individuāli atkarībā no sistēmas izmēra. Man iznāca diezgan paliela apsildāmo grīdu platība, kas nozīmē lielu sistēmas tilpumu. Viens katla parametrs ir jauda, otrs – reālā spēja caur sevi izpumpēt kvantumu šķidruma. Jebkurā gadījumā jākonsultējas ar zinātājiem.
PatīkPatīk
Man ir 230 voltu Danfoss termostati, savienoti ar parastu kabeli.
PatīkPatīk
bet ir vēl kur augt… 😀 https://www.huf-haus.com/fileadmin/_processed_/8/2/csm_HUF_Musterhaus_Koeln_Fertighauswelt__7__0b61229549.jpg
PatīkPatīk
Es līdz šim domāju, ka telpu termoregulatori ir tie, kuri veic regulāciju pa lokiem! Forši, ja ir kaut kas jauns izdomāts un ļaudis vēl to pērk un atzīst par labu esam!
PatīkPatīk
Cik ilga laikā tapa gāzes apkures projekts un ierīkošana pie izvēlētā meistara?
PatīkPatīk
Par projektu precīzi neatceros – tas tika gatavots ļoti laicīgi, līdz ar to man steigas nebija un arī laiku īpaši neuzņēmu. Zinu, ka izbūvi pēc projekta tāmējām februārī, bet pati izbūve notika jūlijā-augustā.
Katlu telpas aprīkošana pati par sevi daudz laika neaizņem, taču jāpatur prātā, ka ir jāveic šādi tādi saskaņošanas rituāli un ka katra izbūve ir individuāla, tāpēc paredzamos termiņus vislabāk nokomentēs meistars, kura kontakti redzami tepat komentāru sadaļā.
PatīkPatīk
Paldies, bet mēs laikam tomēŗ lemsim par labu siltumsūknim. Negribas gaidīt gāzes saskaņošanu 6 mēnešus, jo bez apkures grūti veikt iekšdarbus.
PatīkPatīk
Novēlu veiksmi un pacietību. Taisnības labad gan jāsaka, ka Latvijas Gāze no visiem inženierkomunikāciju uzņēmumiem bija visoperatīvākie un uz sadarbību orientētākie. Citus apkures variantus neizskatīju, tādēļ objektīvu salīdzinājumu ar siltumsūkņa risinājumu laika ziņā iedot nevaru.
PatīkPatīk
Ļoti glīts un pārskatāms rezultāts!
Varbūt vari pastāstīt kāda pieredze ar gaisa rekuperatoru, cik m3 mājai un kādas ražības iekārtu ņēmi?
Kādas sajūtas/novērojumi ikdienā un kāda pieeja pirmā stāva gaisa vadu sazarošanā kopā ar griestu dizainu?
PatīkPatīk
Raksts par ventilāciju jau top. Lūdzu vēl mazliet pacietības 🙂
PatīkPatīk