Iekšdurvis

Domājot par iekšdurvīm, sapratu, ka vēlos Pinterestā nošpikotu dizainu, kādu veikalos atrast neizdevās. Tādēļ devos uz galdniecību un pasūtīju krāsota MFD durvis atbilstoši savai gaumei. Īstenībā šis raksts nemaz nebūs par manu vai kāda cita gaumi, bet gan par dažiem knifiem, ko iepazinu, dziļāk ieskatoties durvju pasaulē. Bez pretenzijas uz universālo patiesību par dažiem pastāstīšu.

1. Ēnas šuve.

Šuvē, kur pildiņš ielīmēts rāmī, dažādu apstākļu ietekmē – mitrums, temperatūra utml. – ar laiku izveidojas plaisa. Lai tā būtu mazāk uzkrītoša, galdnieks ieteica izveidot tā saukto “ēnas šuvi” – pildiņa biezumu samazināt par 5 mm. Šī man bija iepriekš nepazīta metode, kuru esmu izmantojis arī citur savā mājā, piemēram, kāpņu ailā, kur rīģipsis stiķējas ar mūri. Ja plaisās, tad kontrolēti un neuzkrītoši.

IMG_6690.JPEG

2. Mikropiekrāsošana

Lai noslēptu nagliņu caurumus un salaiduma vietas aplodās un grīdlīstēs, tās tika nokrāsotas, izmantojot šļirci. Ota neder, jo tās triepieni uz ražotnē krāsotās virsmas uzreiz izceltos, taču pāris pilieni no parastas medicīniskās šļirces ir pašā laikā.

IMG_6701.JPEG

3. Magnētiskā iekaļamā slēdzene

Super štelle. Iepriekš sadzīvē ar tādām nebiju saskāries, taču labi, ka paklausīju meistaru padomam. Klusa, ērta un visādi citādi patīkama lietošana. Ir kādreiz gadījies sabrēkt uz bērniem, lai nedauza durvis? Ar šīm slēdzenēm var sist, cik grib – blīvgumija vērtni nobremzē un blieziena vietā ir dzirdams diskrēts klikšķis.

Manējās nāk no šejienes.

IMG_6695.JPEG

4. Lai taisnstūra formas grīdlīstes stiķis ar durvju aplodu izskatītos glītāks (vai vismaz mazāk neveikls), grīdlīsti taisa mazliet plānāku un mazliet šaurāku nekā aplodu.

IMG_6692.JPEG

5. Automātiskais blīvējums

SB un Partneri šo produktu grupu sauc par automātiskajiem sliekšņiem, taču pēc būtības tā ir durvju apakšā iefrēzēta slotiņa/ gumijiņa, kura izbīdās un piespiežas pie grīdas, durvis aizverot. Ja negribas pastāvīgu slieksni, tad šī ir laba opcija.

Manā gadījumā tās ir durvis uz garāžu (sk. augšējo un visus pārējos attēlus), un primārā funkcija ir aizturēt ziemā vēso un vasarā karsto gaisu un putekļus.

Parkets

Uzzinājis, cik maksā ozola dēļi un to ieklāšana, no fantāzijas par masīvkoka grīdām atvadījos un sāku studēt lētākus variantus.

Pētot engineered hardwood opcijas, nonācu līdz diviem Gajewski lakota parketa dēlīšu variantiem 11 mm biezumā. Pirmajā stāvā 600 x 120 mm, otrajā – 490 x 70 mm.  Abi ir divslāņu materiāli, vienīgā atšķirība, ka mazajiem apakšējais slānis ir no ozola lamelēm, bet lielajiem – no bērza saplākšņa.

Kāpēc atšķirīgi materiāli? Guļamistabām izvēlējos labu ekonomiskā gala variantu – 6 reizes lakotus ozola dēlīšus, kas solās būt pietiekami praktiski kopšanā, nav pārāk neglīti un pēc ielīmēšanas nav papildus jāapstrādā. Jāatzīst, ka pirmajā mirklī likās mazliet par raibu, bet par 20 eiro ar mazu astīti kvadrātmetrā ir OK.

Pirmajā stāvā izvēlējāmies tā paša tipa materiālu mazliet lielākā izmērā ar birstētu virsmu. Ieklājām skujiņas rakstā.

Ar ieklāšanu bija aizķeršanās. Silto grīdu betonēšanu veicām maijā, bet līdz pat augusta beigām tās vēl nebija līdz galam izžuvušas. Vairāk kā mēnesi darbinājām mitruma separatorus, kurinājām gāzes katlu, bet nedēļu pirms plānotās ievākšanās mitruma līmenis joprojām bija pārāk augsts – 3.5-4 % ideālo 2 % vietā. (Te gan man pašam rodas jautājums par to, vai tie tiešām ir procenti, vai tomēr kādas citas mērvienības, jo grūti iedomāties, kā kaut kas var būt teju ideāli sauss, ja gaisa mitrums ir vismaz 60%.) Rezultātā nācās lietot SIKA divkomponentu poliuretāna grunti, kas faktiski izolē betonā esošā mitruma atliekas no koka grīdas. Variantu gaidīt un turpināt žāvēt vienkārši nebija – bērniem 1.septembrī jāiet uz skolu.

Kad virsmas bija nogruntētas, varēja ķerties pie līmēšanas. Ja otrā stāva 84 m2 viens vīrs pievārēja 2 dienās, tad ar skujiņu nācās drusku pačakarēties – lai arī dēlīši ir lielāki izmērā, 66 m2 ieklāšana diviem meistariem aizņēma divas dienas.

Pāris bilžu no procesa

Rezultāts izskatās šādi:

20171011_124752

20171011_124540

Šuvē, kur parkets satiek flīzes, iegremdēju 5 x 5 mm misiņa stienīti. Ideja nav mana – nošpikoju Pinterestā. Zem stienīša ir Sikaflex-11FC līme-mastika. Meistars komentēja, ka šķidro korķi vai citus materiālus šuvju aizpildīšanai vairs neizmanto un dod priekšroku šim izstrādājumam. Iemesls – žūstot nerūk un saglabā elastību. Šuvju aizpildīšanai vispirms abas virsmas nolīmē ar krāsotāju lentu, šuvē iespiež masu, pagaida līdz sastingst un lieko masu ar nazi nogriež.

img_6597

Nobeigumā piebildīšu, ka ir viegli apjukt, kad prasmīgi grīdas segumu tirgotāji ar labi atstrādātiem argumentiem sēj šaubas par “neīstā parketa” ilgmūžību, ierobežotu slīpēšanas reižu skaitu un tamlīdzīgi. Tad vēl izvēle starp eļļotiem un lakotiem materiāliem… Šeit tiešām der saglabāt vēsu prātu un saprātīgi pārdomāt – kāds ir mans paredzamās nākotnes horizonts? Vai tiešām es būšu gatavs biežāk kā reizi piecgadē kaut ko slīpēt, eļļot un krāmēties? Vai es ar pliku pēdu pratīšu sajust un novērtēt atšķirību starp 4 mm un 21 mm ozola?

Es puslīdz iztēlojos, kāda varētu būt mana nākotne tuvāko 5-10 gadu laikā. Kas būs pēc tam, nezina neviens. Attiecīgi, arguments par “tikai 2 slīpēšanas reizēm” uz mani neiedarbojas. Izvēlējos lakotu materiālu, jo vienkārši nevēlos veltīt laiku domām par grīdas ekspluatāciju, kopšanu un uztraukties par to, vai bērni atkal kaut no nav salējuši, sasmērējuši, iebriduši ar ielas apaviem. Visbeidzot, manām pēdām 4 mm ozola lamele uz saplākšņa patīk tikpat labi kā masīvi dēļi.

Meistara kontakti: Nauris 26622296

Kamīns dzīvojamajā istabā

Tik sen nekas nav rakstīts, ka grūti iešūpoties. Apzinoties, ka prasās pēc plašāka statusa ziņojuma, iesildīšanās nolūkā sākšu ar mazāku un kompaktāku tēmu – kamīns dzīvojamajā istabā.

Betonējot siltās grīdas, atstājām brīvu vietu kamīnam. Lai nav lieki jāsilda, lai vieglāk pieriktēt gaisa pieplūdi, piedzīt augstumu un tamlīdzīgi.


Izvēlējos čehu firmas Romotop kurtuvi. Nekādu īpašu apsvērumu, izņemot obligāto funkcionalitāti – paceļams L veida stikls – un zemāko iespējamo cenu, man nebija.

Kurtuves karkass veidots no silca plāksnēm. Īsu brīdi bija vilinājums parakstīties uz lētāko risinājumu – sapakot kurtuvi vatē un uzbūvēt apkārt rīģipša kasti, taču izlēmu par labu stingrākai un pašnesošai konstrukcijai, kam salaiduma vietā ar apmestu FIBO sienu nevajadzētu plaisāt.

img_5836
img_5870img_5872-1

Plāksnēm pa virsu siets ar elastīgo flīžu līmi, špaktele un krāsa.

img_6020Paldies vīriem no kaminiplus.lv par teicamu interfeisu, jēdzīgiem padomiem un ātru un rūpīgu darbu.