Ventilācijas sistēma

Jau sen taisos uzrakstīt par ventilācijas sistēmu, bet nekādi nevaru iztaisīties. Pēdējie lasītāju komentāri pie citiem ierakstiem man tomēr liek sarosīties un ar šo darbiņu beidzot tikt galā. Izskatās, ka šis būs mans garākais raksts.

Ventilācijas sistēmas centrālais elements ir Systemair rekuperators SAVE VTR 500 L. Šis konkrētais aparāts ir ar rotējošu siltummaini.

Izvērsti par rotējošā siltummaiņa darbības principiem un plusiem/mīnusiem varat palasīties šeit, taču īsā versija ir tāda, ka, salīdzinājumā ar pretplūsmas siltummaini, tam nevajadzētu aizsalt un nav nepieciešama kondensāta novadīšana, taču šīm priekšrocībām ir sava cena – zemāks solītais lietderības koeficients. Vispārīgu priekšstatu par rekuperāciju un citiem siltummaiņu veidiem var iegūt, ielūkojoties šajā lapā.

Rekuperators rauj gaisu iekšā caur resti mājas ziemeļaustrumu fasādē, izplata pa abu stāvu dzīvojamajām un guļamistabām, savāc caur virtuvi, saimniecības telpu un vannas istabām, un izvada caur ventilācijas skursteni. N.B. Lai gaiss varētu pārvietoties starp telpām, zem durvīm jābūt spraugai, kuras laukums ir ne mazāks par ventilācijas cauruļvada šķērsgriezuma laukumu.

Svaigā gaisa cauruļvads no rekuperatora iet uz gaisa dzesētāju, pirms kura atrodas divi trokšņu slāpētāji. Tādi paši ir arī uz izplūdes caurules pirms rekuperatora.

No dzesētāja uz mājas ārpusi ved divas izolētas vara caurules, kurām pie vajadzības var pievienot t.s. čilleri. Pēc skata plus/ mīnus tāds pats kā kondicionieris (projektā kā piemērs tika minēts šāds Carrier modelis). Es neesmu baigais kondicionēta gaisa fans, tomēr ventilācijas sistēmā paredzēt iespēju pieslēgt iekārtu, kas var ienākošā gaisa temperatūru visā mājā pazemināt par 2-3 grādiem, man likās saprātīgi. Pēc pāris vasarām, domāju, būs skaidrs, vai caur lielajiem logiem saule telpas pārkarsēs, vai nē. Šobrīd man nav apetītes uz liekiem tēriņiem, bet, ja vajadzība radīsies, vieta aparātam ir sagatavota, zem fasādes iestrādājot biezo saplāksni drošai nostiprināšanai un pievadot strāvu.

Pirmajā stāvā pieplūde ir divās telpās – kabinetā un dzīvojamajā istabā. Dzīvojamajā istabā par ventilācijas sistēmu liecina divas restītes.

Kabinetā ir slīpi griesti, tādēļ cauruli nācās slēpt rīģipša kastē pie sienas. Nav nekāds elegantais risinājums, taču zemāk pie sienas būs grāmatu plaukts, un tā kaste vizuāli pazudīs.

Otrā stāva istabās pieplūde tiek organizēta caur griestos iemontētiem pieplūdes vārstiem. Bez pretenzijas uz augsto dizainu.

Rekuperatoram nav vēlams rīt virtuves speķus, tāpēc ir pilnīgi atsevišķi izvadi virtuves nosūcējam un vannas istabu ventilatoriem. Un, lai jumtu lieki nerotātu mazu skurstenīšu jūklis, visi šie izvadi ir savilkti kopā vienā dekoratīvajā skurstenī, kurš uzmeistarots no cementa plāksnēm un apšūts ar jumta tēraudu.

img_5093

Turpat izvadīts arī kanalizācijas ventilācijas kanāls (zilā plastmasas caurule attēlā).

Tāds pats skurstenītis ir arī virs katlu telpas, un tajā satiekas ventilācijas izplūde un kondensācijas gāzes katla dūmenis. No iekšpuses izskatās šādi:

Četras caurules, no kreisās uz labo, ir rekuperatora izplūde, dabiskā ventliācija katlu telpā, gāzes katla dūmvads un dabiskā ventilācija garāžā. Gaisa pieplūde katlu telpai un garāžai tiek organizēta caur pieplūdes restītēm garāžas vārtu apakšā

un izplūde – caur jau minēto izvadu. Doma vienkārša – vēss svaigs gaiss pieplūst grīdas līmenī, sasilst, paceļas, paņem līdzi lieko mitrumu un izplūst pie griestiem.

Pāris mēnešus pēc iemājošanas esmu priecīgs par iespēju katru rītu pamosties telpā, kas nav piesmakusi, neskatoties uz aizvērtajām durvīm un saprātīgo guļamistabas platību. Esmu 5 gadus dzīvojis īrētā mājā, kur par ventilāciju nebija domāts vispār, tāpēc spēju novērtēt atšķirību.

Otrkārt, mani ļoti iepriecina tas, ka, lai tiktu pie svaiga gaisa, ziemā nav jāvirina logi, jāzaudē siltums un jāsaldē mazuļi, kas uz grīdas rotaļājas. Zinu, ka daudzi vārdus “svaigs” un “auksts” uzskata par sinonīmiem, taču pats esmu citās domās.

Neesmu padziļināti studējis rekuperatora iestatījumus, vien zinu, ka tur var sastādīt individuālas programmas, kad, kam un ar kādu jaudu ieslēgties. Trīs pirmos mēnešus rekuperatoru darbināju 2. ātrumā (kopā ir 3), taču, sākoties decembrim, intereses pēc pārslēdzu uz pirmo. Mēģināšu sajust atšķirību labsajūtā un elektrības patēriņā.

2 nedēļu pauze

Teikšu atklāti – dīkstāve nebija plānota un kopumā bija nepatīkama. Tomēr jāatzīst, ka rūgtās zāles nāca par labu. Pirms sāku uzskaitīt ieguvumus izstāstīšu, kā līdz tiem nonācām.

Sāksim no sākuma. Ar kadastrālās uzmērīšanas lietu padusē cilpoju uz būvvaldi pēc izziņas par jaunbūvi un jutos relaksēts, jo šķita, ka grūtākais un garākais posms ceļā uz Zemesgrāmatu un turpmāku bankas labvēlību jau ir veikts. Izvērtējot, vai šādu izziņu izsniegt, būvvaldes speciālisti uzdeva šādus tādus jautājumus ne tikai par Zemes dienesta nomērītajiem pamatiem, bet arī par projektu kopumā. Tad arī sākās piedzīvojumi un pārdzīvojumi, jo cita starpā mans arhitekts pamanīja, ka jau būvniecības ieceres fāzē ir pieļāvis kļūdu kores augstuma atzīmē. Projektā kores augstuma atzīme bija norādīta nevis no zemes/ ielas līmeņa, bet gan no nulles t.i. pirmā stāva grīdas. Rezultātā faktiskais ēkas augstums sanāk par 20 cm lielāks.

Ko tas nozīmē? Novados, mazākās pilsētās un laukos droši vien neko īpašu, taču Rīgas savrupmāju apbūves zonā ir citādi. Zināms, ka ir jāievēro noteikti minimālie attālumi no ēkas ārsienas līdz kaimiņam, līdz sarkanajām līnijām un citiem atskaites punktiem. Taču jāpatur prātā, ka pastāv arī ierobežojumi attiecībā uz ēkas augstuma un attāluma attiecību līdz kaimiņam. Nepretendēju uz absolūtu terminoloģijas precizitāti, taču īsākajā versijā ir tā, ka ēkas augstums nedrīkst būt lielāks kā pusotrs attālums līdz kaimiņa īpašumam.

Vēl viens atskaites punkts manā gadījumā bija būvlaide – detālplānojumā vai teritoriālplānojumā noteikta līnija, kas zemesgabalā rāda attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei. Citiem vārdiem, tā ir iedomāta strīpa, uz kuras jāatrodas manas mājas fasādei. Kad, izstrādājot būvniecības ieceri, konsultējāmies ar būvvaldes speciālistiem, viņi piedāvāja divus variantus (kas ir atkarīgi no pārējo uz manas ielas esošo ēku novietojuma) – pavilkt māju par 74 cm tuvāk ielai vai iestumt par 14 metriem dziļāk. Es izvēlējos pirmo variantu.

Sapratuši savu it kā nebūtisko kļūdu, saķērām galvas. Būsim par augstu gan kaimiņa, gan ielas pusē. Ar kaimiņu varētu mēģināt vienoties, taču es to neatbalstīju. Maz ticams, ka viņam būtu iebildumi, taču es pats negribētu iemantot apgrūtinājumu savam īpašumam cita vainas dēļ. Ielas pusē problēma izriet no tā, ka ēkas projekcija (iztēlojamies, ka māja tiek apgāzta uz sāniem) iet pāri ielas ass līnijai. Kaimiņa pusē ēkas augstums nedrīkst pārsniegt pusotru attālumu līdz robežai. Attiecīgi, katri vertikālie 20 cm kļūst par 30 horizontālajiem.

Grozi kā gribi, kore jādabū vismaz par 20 centimetriem zemāka. Vēlams pat vairāk. Tā kā pirmais stāvs jau bija uzmūrēts, otrais jau arī gandrīz, sapratām, ka, kamēr nav izdomāts risinājums, tālāk būvēt nevaram. Rāvām stopkrānu un sākām domāt, kā sataupīt kādus 30 centimetrus uz jau iesākto 2.stāvu, kurš bija plānots 2600mm + 200 mm komunikācijām, un bēniņu stāvu, kur augstākajā vietā bija jābūt laikam 2600mm.

Par to, kādu workaroundu atradām, lasiet nākamajā ierakstā.

keep-calm-only-2-weeks-to-go-3

Kā nesaņemt būvatļauju

Plāni, griezumi, konstrukcijas, apkure, ventilācija, kanalizācija un sazin kas vēl jau sen sazīmēti, bet būvatļaujas kā nav, tā nav. Pēc nepilna mēneša gaidīšanas Rīgas pilsētas Būvvalde iedeva atteikumu. Te īss iebildumu izklāsts.

– Būvvalde konstatē, ka iesniegtajiem sējumiem iztrūkst titullapas.
– Būvvalde konstatē, ka uz trijām lapām pietrūkst būvprojekta vadītāja paraksts.
– Būvvalde konstatē, ka nav Sadales Tīkls saskaņojuma.
– Būvvalde konstatē, ka topogrāfijas lapā vienā vietā kļūdas pēc ierakstīts cita objekta numurs. Uz tās pašas lapas ir atrodams arī pareizais.
– Būvvalde konstatē, ka nav pievienots pamatojums žoga izvietošanai sarkanajās līnijās.
– Būvvalde lūdz sniegt skaidrojumu jumta izbūvēm bēniņu stāvā (iecerē tādu nebija).

Skaidrs, ka šī ir prasta projektāju kantora laža – virsraksts tur, paraksts šeit, atkāpe 2cm, copy paste kļūda. Cilvēks, kura uzdevums bija parūpēties par to, lai viss atbilstu gostiem, to nebija izdarījis. Drausmīgas dusmas plus vilšanās par savu bezspēcību Lielā Aparāta priekšā.

Jautājums, cik kritiski ir minētie trūkumi un vai nebūtu saprātīgāk būvatļauju izsniegt ar nosacījumiem, kas noteiktā termiņā ir jāizpilda.

Punktu uz i pielika Rīgas pilsētas Būvvaldes rakstītais: “APL 62. panta pirmā daļa nosaka, ka, lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta viedokli un argumentus šajā lietā. Tā paša panta otrās daļas 3. punkts nosaka, ka personas viedokļa un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai tā nav lietderīga. Ņemot vērā, ka Būvprojekts neatbilst normatīvo aktu prasībām, un Jūsu viedoklis nevar ietekmēt šī administratīvā akta saturu, Būvvalde uzskata, ka Jūsu viedokļa noskaidrošana uz šī administratīvā akta izdošanas brīdi nav lietderīga.”

Tā, lūk. Mana viedokļa noskaidrošana nav lietderīga. Es teiktu, ka arī ST saskaņojums nav lietderīgs, jo uz manas zemes jau ir izbūvēts elektrības pieslēgums ar skapi, skaitītāju, abu veidu rozetēm un regulāru rēķinu. Katrā ziņā ne tik obligāts, lai aizkavētu būvdarbus par 4 nedēļām. Rokot bedri un betonējot pamatus, gan jau paspētu saskaņot 5 m garu pievadu no skapja līdz sadalnei.

Tas pats par žogu. Būvniecības ieceres saskaņošanas laikā viņiem par to, ka žogs ieplānots pa vēsturisko līniju apmēram metru aiz sarkanās līnijas, tāpat kā visām mājām manā ielā, neradās neviens jautājums, komentārs vai iebildums. Saskaņoja ģenplānu bez aizķeršanās. Būtu taču normāli, ka, mainoties viedoklim, iedod komentāru un pienākumu izlabot. Bet nē.

Uz manu jautājumu, vai tiešām viņi objekta apsekošanas laikā nav pamanījuši, ka elektrības pieslēgums jau ir izveidots un ka iecerētā žoga līnija sakrīt ar vēsturisko, saņēmu atbildi, ka būvinspektori, kuri pārbauda, vai nav sākta nelegāla būvniecība, fotofiksāciju neveic un arhitektu nodaļai informāciju nenodod.

Nezinu, kādu atbildi viņi sagaida uz pēdējo punktu. Izrakstu no dzemdību nama?

P.S. Es nevainoju RPBV speciālistus. Viņi dara savu darbu saskaņā ar normatīvo aktu un dienesta procedūru prasībām. Es vainoju viņu vadītājus, kuri tā vietā, lai sistēmā mazinātu berzi, dodot nebūtisku trūkumu novēršanas iespējas, nevajadzīgi veicina atkārtotu visas infrastruktūras (piemēram, klientu apkalpošanas centra, juridiskās nodaļas, arhīva un lietvedības) noslodzi.

Plānojums

Līdzīgos blogos ar interesi lasu diskusijas un viedokļus par to, cik stāvos būvēties, jo esmu bijis gan aktīvs otrā stāva noliedzējs, gan aizstāvis. Esmu ilgāku laiku dzīvojis divstāvu dzīvoklī, kur otrajā līmenī atradās darbistaba, noliktava un veļas žāvēšanas vieta. No vienas puses bija forši, ka dators, grāmatas, čemodāni, hobija priekšmeti un slapjās apenes bija nost no skata, bet, no otras puses, vazāšanās pa trepēm, lai kaut ko paņemtu un pēc tam noliktu atpakaļ vietā bija apgrūtinoša.

Kad pārcēlāmies uz dzīvi mājā, kur izkārtojums bija jēdzīgāks, piemēram, veļas mazgāšana un žāvēšana vienuviet, kļuva skaidras divu stāvu priekšrocības. Tāpēc, projektējot jauno māju, domājām zonu kategorijās – reprezentatīvā zona (vējtveris, priekšnams), aktīvā zona (virtuve, viesistaba, ēdamistaba, darbistaba), saimniecības zona (garāža, noliktava, katlu telpa, t.s. mud room) un klusā zona. Pie šāda dalījuma šķiet loģiski guļamistabas no citām zonām nošķirt kā atsevišķu stāvu.

Pirmā stāva kopējā platība būs 186 m2, no kuriem 80 m2 ir garāža, noliktava/ darbnīca un katlu telpa, bet 106 m2 – vējtveris, virtuve, ēdamistaba, viesistaba, darbistaba/ rezerves guļamistaba, sanitārais mezgls un tā saucamā mud room. Viena no prasībām arhitektam bija izkārtot aktīvo zonu tā, lai no viesistabas nebūtu tiešā redzamība uz virtuvi. Lai no dīvāna nav jāskatās uz pannām, katliem un netīriem traukiem.

1_st_plans
1.stāvs

Starpsiena starp 6. un 10. telpām būs viegli demontējama, lai perspektīvā šīs abas telpas varētu apvienot vienā lielākā guļamistabā ar atsevišķu sanitāro mezglu. Turpat aiz sienas 11.telpā būs atstāti ūdens pievadi un kanalizācijas izvads. Kad un vai šāda perspektīva iestāsies, nav zināms, taču, manuprāt, ir saprātīgi parūpēties par to, lai mājā varētu dzīvot seniori vai cilvēks ratiņkrēslā.

Vējtveris plānots tā, lai, ienākot mājā, pavērtos skats cauri mājai uz dārzu. Otra ass ir no garāžas uz virtuvi – ienākot no garāžas mājā, pirms doties uz virtuvi, viesistabu vai pa kāpnēm augšā, pa ceļam ir 7.telpa, kur paliek virsdrēbes un apavi. Viesu drēbēm un apaviem paredzēti skapji/ nišas, kas plānojumā redzami kā ierāvumi 7. un 9. telpu sienās.

Kopējā labuma vārdā nācās iziet uz kompromisu un atteikties no 2 prasībām: (a) gribējām, lai virtuve ir pēc iespējas tuvāk garāžai, un (b) gribējām, lai 7.telpa būtu ar izeju uz dārzu. Attiecībā uz virtuvi izlēmām, ka staipīt iepirkumus cauri mājai ir patīkamāk nekā gatavot tumsā, tāpēc virtuve nonāca ēkas dienvidu stūrī, kur iekļūst gan rīta gan pusdienas saule. Saimniecības/ veļas telpa palika blakus dabiskajam maršrutam starp abām ieejām.

Otrajā stāvā 102 kvadrātmetros izkārtosies trīs bērnu guļamistabas, sanitārais mezgls bērniem un vecāku zona. Vecāku guļamistaba virs garāžas varbūt nav līdz galam forši, bet svarīgāk ir atrasties pēc iespējas tālāk no kāpnēm, virtuves un viesistabas.

Mūsu mājā katra diena ir veļas diena, tādēļ esam ieplānojuši lūku netīrās veļas padošanai uz pirmo stāvu. Tā būs pieejama gan no vecāku vannas istabas (19.telpa) kā paceļams vāks darba virsmā, gan no gaiteņa kā atvāžamas durtiņas sienā. Pa šahtu veļa nonāk skapī vienā no pirmā stāva vannas istabas sienas ierāvumiem. Ļoti gribējās, lai veļa nonāk pa tiešo veļas telpā, taču arī šeit nācās iziet uz nelielu kompromisu.

2_st_plans
2.stāvs

Kopā sanāk 208 m2 telpas cilvēkiem + 80 m2 transporta līdzekļiem, instrumentiem, slēpēm, ragavām, zāles pļāvējiem utml.

Šāds ir būvniecības ieceres fāzē saskaņotais kopapjoms.

vizualizacija_v1-6
Austrumu skats
vizualizacija_v1-1
Rietumu skats
vizualizacija_v1-2
Dienvidu skats
vizualizacija_v1-4
Ziemeļu skats

Uzmanīgāks lasītājs būs pamanījis, ka kopējā platība plānos norādīta lielāka nekā 208 + 80. Tas tādēļ, ka pēc būvniecības ieceres saskaņošanas izlēmu bēniņos taisīt jumta izbūves gadījumam, ja bērniem 3 istabās kļūst par šauru. Aukstajiem bēniņiem topot par siltinātiem un apgaismotiem, plānos radās papildu bēniņu stāvs 52 m2 platībā. Būs tumšā puse noliktavas vajadzībām un gaišā, kuru pie nepieciešamības varēs izbūvēt par guļamtelpu. Tas, vai un kad bēniņu stāvs tiks labiekārtots, vēl nav zināms, taču esmu puslīdz drošs, ka, ja jumta izbūves neuztaisīšu uzreiz, vēlāk plēst nost un pārtaisīt jumtu negribēsies.

3_st_plans
Bēniņu stāvs

Kopējo ēkas apjomu šīs izmaiņas ietekmēja diezgan pamatīgi – mana askētiskā šķūņa tipa celtne ir ieguvusi krietni manierīgākus vaibstus.

kalvenes_iela_SKATS_1
Dienvidu skats
kalvenes_iela_SKATS_4
Rietumu skats

Ārējie inženiertīkli

Ārējo inženiertīklu projektēšana un saskaņošana aizņēma ievērojami vairāk laika nekā biju domājis, plānojis un cerējis. Biju saklausījies stāstus par to, kādi briesmoņi ir Latvijas Gāze, taču mana pieredze ar viņiem bija patiešām laba. Tehniskos noteikumus sagatavoja plus/ mīnus nedēļas laikā, bet projekta saskaņošana bija vēl ātrāka – projektētāja ar gatavo materiālu aizbrauca pie Gāzes, uz vietas visu parādīja, spečuki apskatījās un saspieda zīmogus. Gan jau būvniecības fāzē man būs iespēja savas domas mainīt.

Ar Rīgas Ūdeni gan tik viegli negāja. Iesniedzām ūdensapgādes un kanalizācijas projektus un sākām gaidīt. Vairākos piegājienos saņēmām speciālistu komentārus, veicām labojumus un sniedzām iekšā atjaunotas versijas. Kaut kur pa vidu RŪ iekomentēja, ka vajag labojumus arī LG saskaņotajā gāzes (what!?) sadaļā. Dienas beigās ūdens un kanalizācijas projekta saskaņošana aizņēma 5 nedēļas. Detaļas nezinu, jo pats ar šo nekrāmējos, bet iedomājos, ka arī Rīgas Ūdenim būtu vērts pārskatīt savus iekšējos procesus un projektu izskatīšanu veikt kopā ar projektētājiem. Gan jau izdotos šo to efektivizēt.

Nobeigumā piezīmēšu vien to, ka tā arī nesapratu, kāpēc man bija jāgādā tehniskie noteikumi no Sadales tīkliem, ja elektrības pieslēgums ar kasti un viedo skaitītāju man jau ir.

Arhitektūra

Biju domājis māju celt, izmantojot kādu no gatavajiem skandināvu projektiem. Ātri, pārbaudīti un bez sarežgītiem lēmumiem. Tomēr, no šodienas skatupunkta raugoties, priecājos, ka ieklausījāmies pieredzējuša arhitekta padomā un izvērtējām savas piepildītās un nepiepildītās vajadzības šodien, pēc pieciem gadiem un pēc desmit. Sagatavojām darba uzdevumu uz vairākām lapām un detalizēti piefiksējām visu, kas mums pašreizējā mājā patīk, nepatīk, pietrūkst un traucē. Rezultātā tapa skice ar aptuvenu ēkas zonējumu, kas nedēļas laikā kļuva par telpu plānojumu.

Ja ar plānojumu tikām galā ātri, tad ar ēkas kopējo apjomu tik viegli negāja. Domas par to, kas ir glīti un kas nē, dalījās. Gan tādēļ, ka nepilnus 300 m2 ir pagrūti zem jumta iekārtot tā, lai ēka izskatītos relatīvi viegla, gan tādēļ, ka man bija savi aizspriedumi pret atsevišķām mūsdienu arhitektūras stilistikas iezīmēm.

Esmu pateicīgs arhitektam par padomu ārsienu biezumu ieplānot ar rezervi. Ieguvums ir tāds, ka varējām aizvietot koku ar mūri, nezaudējot iekštelpu platību un nepalielinot jau būvniecības ieceres fāzē saskaņotās ēkas ārējās dimensijas.

Veltīšu atsevišķus ierakstus gan mājas plānojumam, gan kopējam apjomam.