Ievadam

Šī lapa ir iecerēta kā ekspedīcijas žurnāls ceļā uz ģimenes māju. Ticu, ka šajā žurnālā nonāks no visa pa druskai – gan veiksmes un prieki, gan pārdzīvojumi un neveiksmes. Tomēr galvenais mērķis ir atstāt pierakstus pašam sev, lai vēlāk kā kārtīgs mājas īpašnieks varētu skābi novilkt: “Ja būvētu vēlreiz, tad gan tā vairs nedarītu.”

Tā kā abi ar dzīvesbiedri bērnību esam pavadījuši Rīgas mikrorajonos, īstas izpratnes par dzīvošanu mājā mums nebija. Ģimenei augot, sapratām, ka vēlamies nevis domāt par to, uz kurieni aizvest bērnus paelpot svaigu gaisu un pakustēties, bet viņus vienkārši izstumt laukā pa durvīm, lai dzīvojas paši savā dārzā. Tā, iedvesmojoties no draugu piemēra, pirms trim gadiem izīrējām savu dzīvokli un noīrējām māju. Mērķis bija 3-4 gadus, kamēr bērni ir pirmsskolas vecumā, padzīvot ārpus pilsētas un vēlāk pārvākties atpakaļ uz pilsētu tuvāk skolām, pulciņiem un sabiedriskajam transportam.

Pāris mēnešu laikā kļuva skaidrs, ka sevi dzīvoklī – lielākā vai mazākā – vairs iztēloties nevaram. Un tā sākās mūsu ceļš uz savu ģimenes māju.

Līdz šim esmu sapratis, ka plānošanā, projektēšanā un būvniecībā nav viena pareizā varianta. Variantu ir bezgala daudz, tikai par dažiem no tiem mēs šaubāmies vairāk, par citiem – mazāk. Esmu neskaitāmas reizes mainījis domas par zemes gabaliem, mājas plānojumu, stilistiku, būvniecības tehnoloģijām, par to, kas ir lēti un kas – dārgi, un par to, kas ātri un kas – lēni.

Esat laipni aicināti izmantot manu pieredzi kā iespēju uzzināt ko jaunu un mazināt šaubas vienā vai otrā jautājumā.

Ja vēlaties manus rakstu darbus, fotogrāfijas un ieguldīto laiku izmantot pilnīgai vai daļējai pārpublicēšanai  komerciālos nolūkos, Jums ir pienākums ar mani sazināties un iegūt manu atļauju. Ja Jums tas neizdodas, uzskatiet to par atteikumu.