Silto grīdu betonēšana

Šis raksts tika ieņemts tālajā maija mēnesī un visu vasaru pavadījis melnrakstu mapītē, bet tagad gan ir labi iecilājies un gatavs pasniegšanai.

Silto grīdu ierīkošana nav nekāda baigā raķešu zinātne, un jaunus atklājumus, par kuriem Jūs jau nebūtu lasījuši citos blogos, piedāvāt nevarēšu. Taču ir pāris nianses, ar kurām labprāt padalīšos.

Vispirms, pieņēmu lēmumu izmantot takerplāksnes. Sākumā bija šaubas par ieguvumiem, un arī būvnieks izvaicāja apkures ierīkotājus par lietderību. Tomēr, pārrunājot ar lietpratējiem, saprotu, ka galvenais ieguvums ir ērtības, kas ietaupa laiku un rezultātā naudu. Takerplāksne labāk nekā parastais putuplasts satur skavas – tas ir svarīgi gan caurules nostiprinot, īpaši asos līkumos, gan testējot spiedienu. Turklāt, rūtojums jau ir sazīmēts, un atliek tikai pie tā pieturēties. Mazāka bakstīšanās un ātrāka strādāšana.

Otra nianse: visas dzīvojamās telpas ir sadalītas vismaz divos kontūros – ārējais (pie ārsienas/ loga) un iekšējais. Pirmajā stāvā pie lielajiem logiem, kur sagaidāmi lielāki siltuma zudumi, ārējam kontūram pat samazinājām attālumu starp caurulēm līdz kādiem 8-10 cm.

Te rezultāts. Betonēšana notika divos piegājienos pa stāviem. Pirmajā stāvā putuplastu un kontūrus izritinājām tikai tad, kad otrais jau bija pabeigts.

Garāžā uz putuplasta spilvena ielējām armētu betona pankūku.

Starpstāvu pārsegums

Pirms trijām dienām vīri beidza siet starpstāvu pārseguma armatūru, un tapa starpstāvu pārsegums.

Work in progress

Armatūras režģi redzēju, čamdīju, bet bilžu nav, jo mani rīti un vakari puslīdz kvalitatīvu attēlu uzņemšanai ir pārāk tumši, taču pilnīgi svaigu betona pankūku gan Jums varu atrādīt.

Ir iebetonēti arī kronšteini, pie kuriem stiprināsies jumtiņš virs ieejas durvīm un garāžas vārtiem. Attēlā pa kreisi.

Ja atstāsim nesiltinātus, ar garantiju iegūsim aukstuma tiltu, tāpēc šobrīd strādājam pie mezgla variantiem.

Heavy metal

Visur, kur bija iespējams nopirkt un izmantot gatavu keramzītbetona pārsedzi, tas tika izdarīts, bet tur, kur gatavās nederēja, nācās meistarot uz vietas. Bieriņi custom.

Visupirms atveda un uzmontēja metāla kolonnas un balstus. Montāža samērā vienkārša, jo līdz ar pamatu lentu tika iebetonēti arī enkurbloki ar vītņu stieņiem, pie kuriem visu to darīšanu pieskrūvēt.

 Tur, kur metāla sijas balstās uz sienām, tika iebetonēti enkurbloki, lai tās varētu piemetināt.

Nākamais solis – metāla siju montāža.

Tālāk seko veidņošana. Atkarībā no profila atsevišķām sijām pirms betonēšanas apvelk armējošo sietu.

Nākamajā dienā veidņus var ņemt nost un mūrēt blokus līdz pārseguma līmenim. Vertikālās statnes, protams, paliek.

Tuvojamies pārsedzēm

Pēdējās pāris nedēļas, atsākoties mācību gadam, pavadītas ar kūpošu galvu birojā un intensīvā bērnu viskautkur izvadāšanā, tādēļ būvlaukumā parādos vien diennakts agrajā vai tumšajā laikā. Vai brīvdienās, kad no tā nav jēgas, jo nekas nenotiek. Tagad nu steidzu atgūt nokavēto un pierakstīt nepierakstīto. 

Šorīt sienas vietām jau slējās izstieptas rokas augstumā. Atlikušas vēl tikai trīs FIBO rindas līdz starpstāvu pārsegumam, taču vēl ir par agru sapriecāties, jo vispirms jāsagaida / jāuzmeistaro pārsedzes. 

Darbu vadītājs pabrīdināja, ka nevar izslēgt kādu dienu dīkstāves (lasīt – nemūrēs, bet darīs kaut ko citu), jo varbūt nepaspēs laikā piegādāt gatavās pārsedzes. Tīri pašu vaina – lieki pakāsām laiku ar nevajadzīgu diskusiju par logu ailu augstumu. (Par to ielikšu atsevišķu rakstiņu.)

Vēl pa šo laiku ir sataisīta “ļoti melnā” jebšu “melnā melnā” grīda. Te ir vairākas konkurējošas skolas, un viedokļi par to, kura ir pareiza, dalās, kaut gan kļūdains nav neviens. Blogosfērā visizplatītākā pieeja ir virs blietētām šķembām izlīdzināt smilti, ieklāt kaut ko, kas neļaus celties mitrumam, sariktēt siltumizolāciju putupolistirola plākšņu formā, ieklāt vēl vienu membrānu un sabetonēt estrich sausā betona grīdu (ieliekot apkures caurules, kur nepieciešams). Iespējams, niansēs peldu, tāpēc labāk ieskatieties Ernesta žurnālā.

Mani būvnieki aicināja iet citu, varbūt oldskūla, ceļu un virs šķembām ieliet nelielu, plus/ mīnus 5 cm, betona slānīti, pirms tam ieklājot plēvi, kas apturētu to mitrumu, kas no 3.x m dziļuma (gruntsūdens līmenis) būtu jaudājis pacelties. Rezultātā visā pirmajā stāvā ir iegūta gluda un stingra pamatne, uz kuras var krāmēt blokus, būvēt stalažas un, pats svarīgākais, droši izvietot statnes monolītā betona pārseguma veidņiem. 

Kad visi brutālie darbi būs galā, betonēsim estrich un tā tālāk. Zinu un saprotu, ka betons par smiltīm ir dārgāks, taču ērtības un komforts maksā naudu, īpaši, ja tas ietaupa laiku celtniekiem.

Starp betona plāceni un sienām ir porolonam līdzīga lenta, kas iedod staigāšanai pietiekamu luftīti.

Staigājot pa objektu, ir arī dažas jaunas atklāsmes. Proti, kundzes bažas par pārāk mazo virtuvi var droši laist gar ausi. Tas labi.

Ja paši kaut ko nesačakarēsim ar durvīm un vējtveri, arhitekta vīzija par to, ka, ienākot mājā, skats brīvi sasniegs dārzu un aiz tā esošo parku, piepildīsies par visiem simts. Forši.

Priecē, ka būvfirmas vīri, kā solīts, katru rītu 7:30 jau ir uz vietas un darbojas. Labā laikā, man, protams, sažņaudzas sirds, kad viņi tikpat disciplinēti ievēro arī darba laika beigas, tomēr būsim reāli – no pusastoņiem līdz pieciem cilāt smagus priekšmetus ir visai cienījami.

Pamati gatavi

Šodien nomazgāja un aizveda pēdējos betona veidņus un no viena gala sāka siltināt pamatus.

Skats no dienvidu stūra.

Rietumu stūris un ZR siena jau nolipināti.

Attēlā redzamajos veidņos iebetonēs balstu kolonnai un dūmenim.

Putu izstrādājums tuvplānā.

Kamēr tas betona blāķis nav ierakts un aizbērts, no malas visa padarīšana izskatās biedējoši liela. Kad ierāpos iekšā un ar armatūras gabalu aptuveni ievilku starpsienas, uz brīdi šķita, ka visur pa kādam metram pietrūkst. Tad atcerējos, kā kaimiņiene stāstīja par savu panikas lēkmi, kad, pirmo reizi pastaigājot pa pamatiem, salicies, ka viss par mazu, viss par šauru, un nolēmu, ka viss būs forši.
Papildinājums.

Ar prieku konstatēju, ka pēc vairāku dienu ilga lietus būvbedrē 1.70m dziļumā viss bija pilnīgi sauss. Augsnes virskārta turpat apkārt bija dubļos, bet smilts zem pamatu pēdas visu ūdeni akurāti aizvada vēl pusotru metru dziļāk.

Pamatu lentas betonēšana

Bija plānots, ka pamatu lentas betonēšana notiks trešdien, taču neverending lietus paildzināja veidņošanu, un betona mašīnas ieradās dienu vēlāk.

Work in progress

4 stundas un 5 mikserus vēlāk

Vienu no lentas sienām betona spiediens mazliet iešķiebis, bet tie ir tikai tādi dzīves sīkumi, jo (a) pamati atrodas zem zemes, (b) mūris būs taisns un (c) lielākā daļa šīs sienas būs viesistabas logs.

Konstruktora darbs ir aprēķināt, kā ar mazāku betona patēriņu panākt optimālu rezultātu. Rezultātā vietās, kur slodzes uz pamatiem nav lielas, piemēram, daļai no mazākā apjoma / piebūves, pamati balstās uz blietētas grunts, un pēda nav nepieciešama. Man tas iznāk lētāk, bet strādniekiem šāds risinājums sagādāja papildu čakaru, jo nostiprināt veidņus noblietētās šķembās nevar tik stabili kā uz betona pēdas. Droši vien tāpēc arī mazliet nošķiebās.

Pie viena iebetonēja arī pamatiņu dūmenim.

Kādas divas dienas vajadzēs veidņu noņemšanai, mazgāšanai un aizvešanai, un tad jau varēs darboties tālāk.

Pamatu pēda

Beidzot ir klāt tā diena, kad ielējām pirmo betona lāsi. Betonēšanu bija plānots sākt pēcpusdienā, taču piektdien vīri bija ātrāk tikuši galā ar veidņiem un armatūru, tāpēc pirmdienas rītā jau ap deviņiem bija klāt pirmais mikseris, un darbs varēja sākties.

Garāžā jau kādu laiku mētājās smuka ruma pudele, kuru bija žēl tā vienkārši mest ārā. Šodien tā beidzot sagaidīja savu slavas mirkli un kopā ar vēstuli, dažām monētām un bērnu zīmējumiem iegūlās zem mājas.

Labs darbs, kas padarīts.

Papildināts (9-AUG-2016)

Šodien, dienu vēlāk, veidņi noņemti, nomazgāti, sapakoti promvešanai un daļēji iestrādāti armatūras mietiņi sasaistei ar pamatu lentas sienām. Rīt pēdas veidņus vedīs prom, lai vietā atvestu nākamo porciju. Tikmēr uz pēdas precīzi atzīmēs asis, saurbs atlikušos caurumus un sadzīs stienīšus.