Terase

Kā jau visās lietās, arī terasu būvēšanā ir dažādas skolas. Mans risinājums bija samērā vienkāršs – terasi pagatavot kā lielu mēbeli un novietot uz regulējamām plastmasas pēdām. Nevaru spriest, vai un cik lētāks/dārgāks šis risinājums ir salīdzinājumā ar citām metodēm, jo, ņemot vērā ļoti nelielo starpību starp grīdas un bruģa līmeni, citus variantus neizvērtēju. Turklāt, man palika pāri palete ar betona plāksnītēm, ko varēju izmantot pēdu balstīšanai.

Tātad, sākam ar līmeņa izlīdzināšanu un pieblietēšanu.

img_6014

Terases pēda savā konstrukcijā īpaši neatšķiras no parastas mēbeļu kājas. Šis izstrādājums saucas LIFTO PEDESTAL.

img_6015

Uz pēdām nostiprināts impregnētu lāgu rāmis.

img_6039

Uz rāmja caur gumijas starpliku ar nerūsējošā tērauda skrūvēm pieskrūvēti lapegles dēļi. Tā gumija pārdodas ruļļos, un viena puse tai ir lipīga.

img_6148

Dēļi stiprināti ar iezeņķētām caurejošām skrūvēm, lai pie nepieciešamības (atrast spraugā iekritušus sīkumus, nomainīt bojātu dēli, iebērt skudru indi) tos var bez piepūles noņemt.

img_6106

Kā redzams, ģeotekstilu vai plēvi zem terases neklāju. Zem terases ir blietēts šķembu un smilts maisījums un gandrīz pilnīga tumsa. Zālei vajadzēs ļoti piepūlēties, lai tur mēģinātu augt.

img_6105

Lai atvieglotu sev dzīvi, visus dēļus stiprinājām vienā virzienā. Tagad, kad jau nedēļu esam savā mājā nodzīvojuši, redzu, ka tās ir ne tikai ērtības būvējot, bet arī apdzīvojot – tā kā visas dēļu gropes ir vienā virzienā, ir ērti slaucīt un skalot gružus, skaidas utt.

20170908_102823

Lūk, rezultāts! Plānoju neko nekrāsot, neeļļot, ļaujot kokam izbalēt un kļūt pelēkam. Nupat runāju ar vairākiem draugiem par viņu pieredzi, un secināju, ka laimīgāki ir tie, kas lapeglē nemēģina neko iesūcināt. Zinātāji lai mani papildina, bet lapegles koksne ir tik blīva un sveķaina, ka agri vai vēlu jebkādu pārklājumu spiež nost.

Čalis, kurš nupat atjaunoja pirms 10 gadiem būvētas nekrāsotas lapegles terasi, dēļus noņēma, izlaida caur biezumēveli un uzlika atpakaļ. Meistari esot teikuši, ka tos droši varēs atkārtoti izmantot vēl vismaz reizes 3.

Otrs draugs pirms tiem pašiem 10 gadiem lapegles terasi nokrāsoja/ nolakoja/ saeļļoja (precīzi nezinu), un tagad sūdzas, ka katru gadu pārklājums ir jāatjauno.

P.S. Ieteikums. Ērtāka strādāšana būs, ja izvēlēsieties dēļus, kam abas puses ir vienādas. Ja vienā pusē gadās kāda skaida vai skabarga, dēli var apgriezt uz otru pusi un skrūvēt klāt.

‐——————————–

Papildināts 3 ziemas vēlāk:

Pēc lasītājas lūguma pievienoju attēlu, kur redzams, kā terase izskatās šodien. Kopumā bez pārsteigumiem. Pašam patīk.

N.B. Pēc pirmās ziemas izdomāju, ka terases dēļus vajag nomazgāt ar augstspiediena mazgātāja visniknāko turbo galvu. Tā noteikti bija kļūda – gludi ēvelētajā virsmā pacēlās sīka spuriņa. Tagad, staigājot ar basām kājām, jārēķinās, ka var gadīties pa skabargai.

Fasādes dēļi

Viena fasādes daļa jau ir apšūta, tāpēc pienācis laiks padalīties ar pieredzi kokmateriālu sagādē. Nekādu sensāciju šajā jomā nebija, jo izdevās atrast ļoti adekvātu piegādātāju ar ļoti adekvātu piedāvājumu. Iesākumam tomēr pastāstīšu, kā līdz tam nonācu.

Kaut kur biju aplipinājies ar iedomātu zināšanu bagāžu par to, ka dēļi noteikti jāpērk pie maziem vietējiem ražotājiem, ka lielāks platums automātiski nozīmē augstāku cenu, ka jāiepērk krāsu paraugi un jāgatavojas kaujai par īsto toni. Īstenība izrādījās citādāka un, par laimi, vienkāršāka.

Piemēram, uzzināju, ka smalki zāģētu apdares dēļu ar neēvelētu virsmu izgatavošanai nereti nepieciešamas specifiskas iekārtas. Ja sagatavi cauri ēvelēm velk zobots rullis, tas dēļa virsmā atstāj redzamas pēdas, tādēļ, izgatavojot ēvelētus apdares dēļus, vispirms tiek ēvelēta dēļa apakša, bet pēc tam – virsa.  Rezultātā fasāde ir bez bojājumiem, bet apakša nevienu īpaši neinteresē.

Otra lieta, vietējiem ražotājiem ir krietni lielāka apetīte, kas, visdrīzāk, izriet no maziem ražošanas apjomiem, uz kuru fona administrācijas izmaksas ir neproporcionālas. Pie tam, Latvijā izplatītā prakse, kad firmu īpašnieki savus privātos tēriņus (auto, degviela, sadzīves tehnika, elektronika) salādē uzņēmuma P/Z aprēķinā, rentabilitāti neuzlabo. Attiecīgi, overhead izmaksas ievērojami ietekmē kopējo pašizmaksu. Šī, protams, ir mana faktos nebalstītā hipotēze.

Rezultātā par cenu, ko vairāki vietējie prasīja par neapstrādātu dēli, no http://www.woodpainters.lv nopirku jau gatavus – gruntētus un divreiz nokrāsotus – dēļus. Finālā bija arī http://www.puumerkki.lv, taču viņi krāsotos paraugus ved nevis no Ķekavas, bet no Somijas. Īstenībā arī cena bija par kādu nieku zemāka, un tas ir interesanti, jo kā vieni, tā otri izmanto StoraEnso produkciju. Kokmateriāla platums kvadrātmetra cenu faktiski neietekmēja.

Izvēlējos 21mm biezu un 145mm platu egles USYk profilu. Kvalitāte lieliska – izkritušu zaru nav, maksimums, kāds robs pusspundē. Krāsotie paraugi pāris dienu laikā, viss apjoms – mazāk kā divās nedēļās. Toni uzjauca paši pēc Tikkurila katalogā noskatīta toņa koda un iedeva līdzi spaini krāsas zāģējuma vietu piekrāsošanai. Stiprinājām ar krāsotām caurejošām skrūvēm. Ļoti priecājos par rezultātu – dažādos diennakts laikos pie atšķirīga gaismas krišanas leņķa neēvelētā virsma maina nokrāsu. Forši.

Paralēli fasādes darbiem pagājušonedēļ darbu uzsāka arī jumiķi. Bildē var redzēt, ka viens stūris jau apjumts. Diemžēl sniegs un aukstums pirkstu lokanību neuzlabo, tāpēc elpojam dziļi un gaidām piemērotāku laiku.