Mūrēšana mīnusos

Šis lai ir par biedinājumu ikvienam, kurš nelasa būvmateriālu lietošanas instrukciju.

Ķieģeļu fasādi un āra kamīnu mūrējām ap gadu miju, kad laika apstākļi bija mainīgi un temperatūra grozījās ap nulli. Pa dienu daži plusi, pa nakti ap nulli vai daži mīnusi. To, ka melni tonētā mūrjava lietojama tikai pie plus 5 un vairāk grādiem, vīri izlasīja tikai tad, kad šuves, ko pildīja kādu mēnesi vēlāk, sacietējot pilnībā nomainīja krāsu.

Stulbi. Ārā izdauzīt un sapildīt no jauna, nesabojājot logus, ir ārkārtīgi grūti, tāpēc šobrīd piemeklējam piemērotu krāsu (pirmās 6 šuvītes no labās puses). Tieši tādu pašu nokrāsu iegūt diezin vai izdosies, taču ceru, ka izdosies minimizēt atšķirību.

2 nedēļu pauze

Teikšu atklāti – dīkstāve nebija plānota un kopumā bija nepatīkama. Tomēr jāatzīst, ka rūgtās zāles nāca par labu. Pirms sāku uzskaitīt ieguvumus izstāstīšu, kā līdz tiem nonācām.

Sāksim no sākuma. Ar kadastrālās uzmērīšanas lietu padusē cilpoju uz būvvaldi pēc izziņas par jaunbūvi un jutos relaksēts, jo šķita, ka grūtākais un garākais posms ceļā uz Zemesgrāmatu un turpmāku bankas labvēlību jau ir veikts. Izvērtējot, vai šādu izziņu izsniegt, būvvaldes speciālisti uzdeva šādus tādus jautājumus ne tikai par Zemes dienesta nomērītajiem pamatiem, bet arī par projektu kopumā. Tad arī sākās piedzīvojumi un pārdzīvojumi, jo cita starpā mans arhitekts pamanīja, ka jau būvniecības ieceres fāzē ir pieļāvis kļūdu kores augstuma atzīmē. Projektā kores augstuma atzīme bija norādīta nevis no zemes/ ielas līmeņa, bet gan no nulles t.i. pirmā stāva grīdas. Rezultātā faktiskais ēkas augstums sanāk par 20 cm lielāks.

Ko tas nozīmē? Novados, mazākās pilsētās un laukos droši vien neko īpašu, taču Rīgas savrupmāju apbūves zonā ir citādi. Zināms, ka ir jāievēro noteikti minimālie attālumi no ēkas ārsienas līdz kaimiņam, līdz sarkanajām līnijām un citiem atskaites punktiem. Taču jāpatur prātā, ka pastāv arī ierobežojumi attiecībā uz ēkas augstuma un attāluma attiecību līdz kaimiņam. Nepretendēju uz absolūtu terminoloģijas precizitāti, taču īsākajā versijā ir tā, ka ēkas augstums nedrīkst būt lielāks kā pusotrs attālums līdz kaimiņa īpašumam.

Vēl viens atskaites punkts manā gadījumā bija būvlaide – detālplānojumā vai teritoriālplānojumā noteikta līnija, kas zemesgabalā rāda attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei. Citiem vārdiem, tā ir iedomāta strīpa, uz kuras jāatrodas manas mājas fasādei. Kad, izstrādājot būvniecības ieceri, konsultējāmies ar būvvaldes speciālistiem, viņi piedāvāja divus variantus (kas ir atkarīgi no pārējo uz manas ielas esošo ēku novietojuma) – pavilkt māju par 74 cm tuvāk ielai vai iestumt par 14 metriem dziļāk. Es izvēlējos pirmo variantu.

Sapratuši savu it kā nebūtisko kļūdu, saķērām galvas. Būsim par augstu gan kaimiņa, gan ielas pusē. Ar kaimiņu varētu mēģināt vienoties, taču es to neatbalstīju. Maz ticams, ka viņam būtu iebildumi, taču es pats negribētu iemantot apgrūtinājumu savam īpašumam cita vainas dēļ. Ielas pusē problēma izriet no tā, ka ēkas projekcija (iztēlojamies, ka māja tiek apgāzta uz sāniem) iet pāri ielas ass līnijai. Kaimiņa pusē ēkas augstums nedrīkst pārsniegt pusotru attālumu līdz robežai. Attiecīgi, katri vertikālie 20 cm kļūst par 30 horizontālajiem.

Grozi kā gribi, kore jādabū vismaz par 20 centimetriem zemāka. Vēlams pat vairāk. Tā kā pirmais stāvs jau bija uzmūrēts, otrais jau arī gandrīz, sapratām, ka, kamēr nav izdomāts risinājums, tālāk būvēt nevaram. Rāvām stopkrānu un sākām domāt, kā sataupīt kādus 30 centimetrus uz jau iesākto 2.stāvu, kurš bija plānots 2600mm + 200 mm komunikācijām, un bēniņu stāvu, kur augstākajā vietā bija jābūt laikam 2600mm.

Par to, kādu workaroundu atradām, lasiet nākamajā ierakstā.

keep-calm-only-2-weeks-to-go-3

Kā nesaņemt būvatļauju

Plāni, griezumi, konstrukcijas, apkure, ventilācija, kanalizācija un sazin kas vēl jau sen sazīmēti, bet būvatļaujas kā nav, tā nav. Pēc nepilna mēneša gaidīšanas Rīgas pilsētas Būvvalde iedeva atteikumu. Te īss iebildumu izklāsts.

– Būvvalde konstatē, ka iesniegtajiem sējumiem iztrūkst titullapas.
– Būvvalde konstatē, ka uz trijām lapām pietrūkst būvprojekta vadītāja paraksts.
– Būvvalde konstatē, ka nav Sadales Tīkls saskaņojuma.
– Būvvalde konstatē, ka topogrāfijas lapā vienā vietā kļūdas pēc ierakstīts cita objekta numurs. Uz tās pašas lapas ir atrodams arī pareizais.
– Būvvalde konstatē, ka nav pievienots pamatojums žoga izvietošanai sarkanajās līnijās.
– Būvvalde lūdz sniegt skaidrojumu jumta izbūvēm bēniņu stāvā (iecerē tādu nebija).

Skaidrs, ka šī ir prasta projektāju kantora laža – virsraksts tur, paraksts šeit, atkāpe 2cm, copy paste kļūda. Cilvēks, kura uzdevums bija parūpēties par to, lai viss atbilstu gostiem, to nebija izdarījis. Drausmīgas dusmas plus vilšanās par savu bezspēcību Lielā Aparāta priekšā.

Jautājums, cik kritiski ir minētie trūkumi un vai nebūtu saprātīgāk būvatļauju izsniegt ar nosacījumiem, kas noteiktā termiņā ir jāizpilda.

Punktu uz i pielika Rīgas pilsētas Būvvaldes rakstītais: “APL 62. panta pirmā daļa nosaka, ka, lemjot par tāda administratīvā akta izdošanu, kurš varētu būt nelabvēlīgs adresātam, iestāde noskaidro un izvērtē adresāta viedokli un argumentus šajā lietā. Tā paša panta otrās daļas 3. punkts nosaka, ka personas viedokļa un argumentu noskaidrošana nav nepieciešama, ja no gadījuma būtības izriet, ka personas viedokļa noskaidrošana nav iespējama vai tā nav lietderīga. Ņemot vērā, ka Būvprojekts neatbilst normatīvo aktu prasībām, un Jūsu viedoklis nevar ietekmēt šī administratīvā akta saturu, Būvvalde uzskata, ka Jūsu viedokļa noskaidrošana uz šī administratīvā akta izdošanas brīdi nav lietderīga.”

Tā, lūk. Mana viedokļa noskaidrošana nav lietderīga. Es teiktu, ka arī ST saskaņojums nav lietderīgs, jo uz manas zemes jau ir izbūvēts elektrības pieslēgums ar skapi, skaitītāju, abu veidu rozetēm un regulāru rēķinu. Katrā ziņā ne tik obligāts, lai aizkavētu būvdarbus par 4 nedēļām. Rokot bedri un betonējot pamatus, gan jau paspētu saskaņot 5 m garu pievadu no skapja līdz sadalnei.

Tas pats par žogu. Būvniecības ieceres saskaņošanas laikā viņiem par to, ka žogs ieplānots pa vēsturisko līniju apmēram metru aiz sarkanās līnijas, tāpat kā visām mājām manā ielā, neradās neviens jautājums, komentārs vai iebildums. Saskaņoja ģenplānu bez aizķeršanās. Būtu taču normāli, ka, mainoties viedoklim, iedod komentāru un pienākumu izlabot. Bet nē.

Uz manu jautājumu, vai tiešām viņi objekta apsekošanas laikā nav pamanījuši, ka elektrības pieslēgums jau ir izveidots un ka iecerētā žoga līnija sakrīt ar vēsturisko, saņēmu atbildi, ka būvinspektori, kuri pārbauda, vai nav sākta nelegāla būvniecība, fotofiksāciju neveic un arhitektu nodaļai informāciju nenodod.

Nezinu, kādu atbildi viņi sagaida uz pēdējo punktu. Izrakstu no dzemdību nama?

P.S. Es nevainoju RPBV speciālistus. Viņi dara savu darbu saskaņā ar normatīvo aktu un dienesta procedūru prasībām. Es vainoju viņu vadītājus, kuri tā vietā, lai sistēmā mazinātu berzi, dodot nebūtisku trūkumu novēršanas iespējas, nevajadzīgi veicina atkārtotu visas infrastruktūras (piemēram, klientu apkalpošanas centra, juridiskās nodaļas, arhīva un lietvedības) noslodzi.