Labiekārtošana

Kad kapitālie darbi ar smagiem materiāliem un lieliem mehānismiem bija pabeigti, sākām teritorijas labiekārtošanu.

Jau atkal ielidoju uz zemes darbiem. Pirmā reize bija, rokot pamatus, kad uzgājām zelta bedri un uz izgāztuvi aizvedām teju desmit kravas atkritumu. Otrā tagad.

Izrādās, iepriekšējie īpašnieki, veco būvi nojaucot, lielu daļu būvgružu bija nevis veduši prom, bet izlīdzinājuši. Lai gružu kārtu aizstātu ar jēdzīgu melnzemi, 3/4 platības nācās norakt un aizvest vidēji 10cm virskārtas. Matene, attiecīgi – 1500 m2 x 10 cm slānis = 150 m3 jeb apmēram 15 kamazi. Pieskaitām vēl to, kas bija nobērts malā no būvbedres rakšanas, un kopsummā iegūstam 28 kravas.

Kad gruži un atkritumi bija aizvesti, vietā atvedām un izlīdzinājām 150 m3 sijātas melnzemes.

Neskatoties uz to, ka vasara kopumā bija diezgan slapja, tieši nākamās divas nedēļas pēc zāliena iesēšanas bija ļoti sausas, un es dabūju krietni nopūlēties ar laistīšanu. Neskatoties uz manu centību, liela daļa sēklu neuzdīga. OK, precīzāk būtu teikt, ka pēc pirmās laistīšanas sāka dīgt, bet pēc tam, nedabūjušas pietiekami daudz ūdens, nokalta.

Kad bijām jau ievākušies un ar steidzamākajiem uzdevumiem tikuši galā, vēlreiz aicinājām dārzniekus, uz dobju ierīkošanu. Mums jau ļoti laicīgi bija sagatavots labiekārtošanas plāns ar dobju un augu izvietojumu, tādēļ darbi sekmējās diezgan raiti – vispirms zem dobēm noraka kādus 50 cm grunts, un vietā sabēra melnzemi. Tālāk ieklāja ģeotekstilu un ierīkoja norobežojumu starp zālienu un dobi.

Pēdējais solis ir ģeotekstila pārklāšana ar mulču.

Teorētiski ģeotekstila klājums mūs atbrīvos no nepieciešamības ravēt. Izklausās ticami.

P.S. Dārznieci sauc Agnese, un viņu var sazvanīt pa tālruni 20402222.

P.P.S. Nederīgās grunts izvešana ir ļoti dārga, jo jāmaksā gan par transportu, gan izgāztuvei par gružu pieņemšanu. Tādēļ der aprunāties ar traktoristu un šoferi, lai uzzinātu, vai viņiem ir kāds paziņa kas tobrīd strādā kādā citā objektā, kur zeme ir vajadzīga un to labprāt pieņem.

Terase

Kā jau visās lietās, arī terasu būvēšanā ir dažādas skolas. Mans risinājums bija samērā vienkāršs – terasi pagatavot kā lielu mēbeli un novietot uz regulējamām plastmasas pēdām. Nevaru spriest, vai un cik lētāks/dārgāks šis risinājums ir salīdzinājumā ar citām metodēm, jo, ņemot vērā ļoti nelielo starpību starp grīdas un bruģa līmeni, citus variantus neizvērtēju. Turklāt, man palika pāri palete ar betona plāksnītēm, ko varēju izmantot pēdu balstīšanai.

Tātad, sākam ar līmeņa izlīdzināšanu un pieblietēšanu.

Terases pēda savā konstrukcijā īpaši neatšķiras no parastas mēbeļu kājas. Šis izstrādājums saucas LIFTO PEDESTAL.

Uz pēdām nostiprināts impregnētu lāgu rāmis.

Uz rāmja caur gumijas starpliku ar nerūsējošā tērauda skrūvēm pieskrūvēti lapegles dēļi. Tā gumija pārdodas ruļļos, un viena puse tai ir lipīga.

Dēļi stiprināti ar iezeņķētām caurejošām skrūvēm, lai pie nepieciešamības (atrast spraugā iekritušus sīkumus, nomainīt bojātu dēli, iebērt skudru indi) tos var bez piepūles noņemt.

Kā redzams, ģeotekstilu vai plēvi zem terases neklāju. Zem terases ir blietēts šķembu un smilts maisījums un gandrīz pilnīga tumsa. Zālei vajadzēs ļoti piepūlēties, lai tur mēģinātu augt.

Lai atvieglotu sev dzīvi, visus dēļus stiprinājām vienā virzienā. Tagad, kad jau nedēļu esam savā mājā nodzīvojuši, redzu, ka tās ir ne tikai ērtības būvējot, bet arī apdzīvojot – tā kā visas dēļu gropes ir vienā virzienā, ir ērti slaucīt un skalot gružus, skaidas utt.

Lūk, rezultāts! Plānoju neko nekrāsot, neeļļot, ļaujot kokam izbalēt un kļūt pelēkam. Nupat runāju ar vairākiem draugiem par viņu pieredzi, un secināju, ka laimīgāki ir tie, kas lapeglē nemēģina neko iesūcināt. Zinātāji lai mani papildina, bet lapegles koksne ir tik blīva un sveķaina, ka agri vai vēlu jebkādu pārklājumu spiež nost.

Čalis, kurš nupat atjaunoja pirms 10 gadiem būvētas nekrāsotas lapegles terasi, dēļus noņēma, izlaida caur biezumēveli un uzlika atpakaļ. Meistari esot teikuši, ka tos droši varēs atkārtoti izmantot vēl vismaz reizes 3.

Otrs draugs pirms tiem pašiem 10 gadiem lapegles terasi nokrāsoja/ nolakoja/ saeļļoja (precīzi nezinu), un tagad sūdzas, ka katru gadu pārklājums ir jāatjauno.

P.S. Ieteikums. Ērtāka strādāšana būs, ja izvēlēsieties dēļus, kam abas puses ir vienādas. Ja vienā pusē gadās kāda skaida vai skabarga, dēli var apgriezt uz otru pusi un skrūvēt klāt.

‐——————————–

Papildināts 3 ziemas vēlāk:

Pēc lasītājas lūguma pievienoju attēlu, kur redzams, kā terase izskatās šodien. Kopumā bez pārsteigumiem. Pašam patīk.

N.B. Pēc pirmās ziemas izdomāju, ka terases dēļus vajag nomazgāt ar augstspiediena mazgātāja visniknāko turbo galvu. Tā noteikti bija kļūda – gludi ēvelētajā virsmā pacēlās sīka spuriņa. Tagad, staigājot ar basām kājām, jārēķinās, ka var gadīties pa skabargai.

Bruģis

Maija beigās sākām domāt par labiekārtošanu, zālienu, dobēm un tamlīdzīgi, lai augustā, kad paredzēts pārcelties uz dzīvi jaunajā mājā, teritorijā jau varētu pastaigāties bez zābakiem. Tāpēc sarosījos un uzsāku bruģētāju kastingu.

Long story short, izvēlējos vīru, kuru nejauši iepazinu, braucot garām vienai citai jaunbūvei, kur notika bruģēšanas darbi. Beigu beigās izrādījās, ka viņa kontakti ir atrodami arī pie Ernesta.

Šādi izskatās darba uzdevums. Biju iecerējis bruģēt mazāku platību, taču (A) pēc sarunas ar dārzniekiem nolēmu visapkārt terasei nobruģēt celiņa platuma joslu, lai patīkamāka nokāpšana un mazāk izmīdās zāliens, un (B) pēc sarunas ar dēliem nolēmu nobruģēt visu laukumu starp garāžu un sētu, lai ir kur uzlikt basketbola grozu, novietot viesu automašīnas vai aizvest līdz darbnīcai kādu smagāku priekšmetu. Starp bruģi un sētu paliek 40-50 cm plata josla dobei, kur notecēt ūdenim.

Attēlā proporcijas nav pareizas, jo patiesos izmērus noteica klājuma materiāla izmēri. Izvēlējos betona plāksnītes 375 x 375 x 70 izmērā. Gribējās pēc iespējas mazāk šuvju un raibumu, tāpēc neviens bruģakmens līdz galam neiepatikās. Tad savā apkaimē nejauši ieraudzīju kvadrātveida plāksnītes un sapratu, ka ir manta. Pirku Lietuvā, jo viņiem vienīgajiem bija noliktavā, bet tādu pašu plāksnīti ražo arī Brikers.

Bija neliels piņķeris ar slīpumu veidošanu pie garāžas. Augstuma starpība starp garāžas grīdu un ielas segumu ir tikai 5 cm uz 6.5 metriem, un tas ir stipri maz. Tāpēc starp vārtiem un garāžas durvīm ierīkojām ūdens savākšanas reni. No šīs renes, tāpat kā no visām notekām, lietus ūdens pa kanalizācijas caurulēm tiek novadīts līdz iekšpagalmam un tad ar mataino cauruļu palīdzību iesūcināts zemē. Grunts ir smilšaina, gruntsūdeņu līmenis -3.3m, tāpēc viss tek prom gluži labi. Ja pavasarī izrādīsies, ka ir par maz, garināsim drenāžas caurules. Alternatīva bija rakt atsevišķu grodu uz oļu spilvena, bet man priekšpagalmā vēl ceturtais akas vāks nav vajadzīgs.

Bija pārdomas par apmalēm. Ilgas. Labā prakse ir tādas ierīkot visur, kur brauc kaut kas smagāks par motociklu. Es apmales saliku pie sētas – tur, kur ar garantiju notiks braukāšana, parkošanās un kur pēc tam būs sarežģīti piekļūt un pārtaisīt. Visu citur aprobežojos ar piebetonēšanu, jo apmales pa pilnu perimetru šo projektu ieceltu pilnīgi citā budžeta kategorijā. Mierinu sevi ar domu, ka plāksnes varētu šķiebties mazāk nekā mazie bruģakmeņi, un vairs par to galvu nelauzu.

Būs jāmaina pasētas.

Lievenis pie darbnīcas būs vienā līmenī ar terasi. Kaut kā stulbi sanāk ar kolonnu balstiem. Nav ne jausmas, kāpēc tie nav zem bruģa. Būs jāapģērbj ar apdares dēļiem.

Plākšņu galvenais pluss – izmērs – ir arī to galvenais mīnuss. Visi līkumi ir vai nu salikti taisnā leņķī, vai piezāģēti. Mazos laukumos noteikti ir parocīgāk strādāt ar mazāka izmēra materiālu.

Pirms bruģēšanas vajadzēja tikt galā ar cokola apdari, un es izvēlējos jau iepriekš pārbaudītu risinājumu – cementa plāksnes. Vienkāršs risinājums par lētu naudu.

Šobrīd esmu ļoti apmierināts ar gala rezultātu. Lietus ūdens nekur nekrājas, notekas un renes strādā labi, un ļoti ceru, ka mana likme pret apmalēm neliks vilties.