Spāru svētki

Kamēr saviļņojums vēl nav pavisam pārgājis, jāsteidz uzrakstīt par spāru svētkiem. Paspējām vēl vecajā gadā. Biju baigi priecīgs. It kā jau nekas tāds, bet, kad kaste pabeigta un jumta vainags gatavs, tad var pirmo reizi pa īstam novērtēt, kas sanācis.

Es ļoti negribēju, lai no ēkas galiem cauri vēja kastēm rēgojas mūrlatu gali, tādēļ tās  pāris spāres, kuras katrā ēkas galā atrodas ārpus mūriem, ar vienkāršu, bet efektīvu paņēmienu tika sastiprinātas ar pārējo jumta konstrukciju. Rezultātā tās nevis balstās uz mūrlatas, bet ar šķersbalstiem ir piesietas pie jumta apjoma un brīvi levitē.

Izņēmums ir apmēram divi metri jumta, kurus notur zemāk apskatāmā metāla konstrukcija.

Patīkams pārsteigums par to, ka būvnieks bija nodevis vīriem komandu izmēzt objektu, izvest visus būvgružus, uzvīt un pacelt vainagu un pat uznaglot galdu un sagādāt galdautu. Lielisks gada noslēgums, kam par godu pirmo reizi iekūrām āra kamīnu un sacepām desas.