Bēniņi

Bēniņi ir pirmā puslīdz gatavā telpa. Tas, protams, ir ar diskleimeri, ka tie īstermiņā nav paredzēti apdzīvošanai un ka primārā funkcija ir noliktava un viesu izguldīšana. Pāris gadu laikā, domājams, tie pārtaps par rotaļu un brīvā laika pavadīšanas telpu, taču šobrīd tālāk par pieskrūvētu rīģipsi un OSB grīdu neesmu plānojis virzīties.

Sākām ar siltināšanu. Plašāk par to jau rakstīju iepriekš.

Turpinājumā pie pārseguma sijām tika pienaglotas latas, uz kurām salika perpendikulārus dēlīšus. Cīnoties par 20 cm, nācās pazemināt 2.stāva griestus, tāpēc visas komunikācijas no griestu apakšas pārcēlās uz pažobeli bēniņos – bildē redzami radiatoru pievadi, bet dziļāk ēnā ir arī ventilācijas caurules. Vienā pusē pievads, otrā – izvads.

Attēlā redzams, ka pārseguma slānī mētājas arī putekļu sūcēja caurule, bet par to apsolos uzrakstīt atsevišķi.

Apgaismojuma pievadus saliku pēc ļoti primitīvas shēmas – vads pa kori, pirmais un pēdējais gaismeklis iecentrēts pret logu, divi vidējie – vienādā attālumā no malējiem. Gofrai, kas karājas no griestiem, apkārt izaugs starpsiena, ar kuru no pārējās bēniņu telpas tiks nodalīta noliktava. Noliktavā viens gaismeklis, viens slēdzis, viena rozete.

To, kā un vai vispār izvērtīsies bēniņu apsaimniekošana, vēl nezinu, tāpēc nebija apetītes ieguldīt kārbās, rozetēs un tamlīdzīgi. Tā vietā pie jumta krēsla atstāju cilpas, pie kurām, noskrūvējot OSB vairogus, pie nepieciešamības varēs pieslēgties.

Īsu brīdi apsvēru domu pārsegumā zem vates iebērt kādus 5 cm smilšu, lai masīvāka, stabilāka un klusāka konstrukcija, bet pēc īsiem aprēķiniem šo domu atmetu. Sagādāt 4-5 tonnas karsētu, sausu smilšu un tad to visu uznest uz bēniņiem likās par grūtu un par dārgu. Tā vietā būvnieks par piegādes cenu no cita objekta, kur tika jauktas starpsienas, atveda lietotu vati, kuru, vispirms starp sijām ieklājot papīru, ieštaukājām zem spundēta OSB grīdas.

Lūk, gala rezultāts. Noliktavas telpā pirms plauktu skrūvēšanas vajadzētu nokrāsot sienas un pa garajiem ziemas vakariem, kad Rīga jau būs gatava, varētu nokrāsot arī grīdu.

Pažobeles vairogi stiprināti tā, lai tos pie nepieciešamības varētu viegli noskrūvēt. Noliktavas pusē starpsiena apšūta ar OSB, lai drošāk ko pieskrūvēt.

Siltināšana

O, jau atkal vairākas nedēļas pagājušas! Labi, ka šoreiz ražīgi strādājot, nevis, apkarojot feilus.

Tiklīdz bijām pārklājuši spāres, ķērāmies pie jumta siltināšanas – trīs savstarpēji nobīdīti vates slāņi, iediegoti starp spārēm. Pa virsu tvaika membrāna.

Paralēli aizklājām logus ar plēvi un pieriktējām pagaidu krāsni, lai uzreiz pēc tvaika membrānas ieklāšanas varētu sākt sildīt un žāvēt mūrus. Aparāts zvērā. Plus / mīnus mēneša laikā paredzēts ķerties pie sienu apmešanas, tāpēc līdz tam jāpanāk, ka sienas ir pilnībā izsildītas un atkusušas. Klājot apmetumu uz sasaluša mūra, būs ziepes.

Tikuši galā ar siltinājumu jumtā, vīri ķērās pie fasādes karkasa. Karkasa un siltinājuma kopējais biezums ir 15 cm – apakšējie 10 cm horizontāli, virsējie 5 cm – vertikāli.

Pa virsu pretvēja membrāna un dubults krustenisks latojums, pie kura stiprināsies vertikāls dēļu apšuvums.

Siltinājuma slānī koka rāmī tiks montēti logi, kuri jau ir gatavi un gaida savu uznācienu.

Februāra pirmajās dienās bija pāris siltāku dienu, pa kurām mūrnieki pabeidza skursteņa un metāla kolonnas apdari.

Te tuvinājumā metāla mūrlatas siltinājums.

Pamati gatavi

Šodien nomazgāja un aizveda pēdējos betona veidņus un no viena gala sāka siltināt pamatus.

Skats no dienvidu stūra.

Rietumu stūris un ZR siena jau nolipināti.

Attēlā redzamajos veidņos iebetonēs balstu kolonnai un dūmenim.

Putu izstrādājums tuvplānā.

Kamēr tas betona blāķis nav ierakts un aizbērts, no malas visa padarīšana izskatās biedējoši liela. Kad ierāpos iekšā un ar armatūras gabalu aptuveni ievilku starpsienas, uz brīdi šķita, ka visur pa kādam metram pietrūkst. Tad atcerējos, kā kaimiņiene stāstīja par savu panikas lēkmi, kad, pirmo reizi pastaigājot pa pamatiem, salicies, ka viss par mazu, viss par šauru, un nolēmu, ka viss būs forši.
Papildinājums.

Ar prieku konstatēju, ka pēc vairāku dienu ilga lietus būvbedrē 1.70m dziļumā viss bija pilnīgi sauss. Augsnes virskārta turpat apkārt bija dubļos, bet smilts zem pamatu pēdas visu ūdeni akurāti aizvada vēl pusotru metru dziļāk.