plānojums

Līdzīgos blogos ar interesi lasu diskusijas un viedokļus par to, cik stāvos būvēties, jo esmu bijis gan aktīvs otrā stāva noliedzējs, gan aizstāvis. Esmu ilgāku laiku dzīvojis divstāvu dzīvoklī, kur otrajā līmenī atradās darbistaba, noliktava un veļas žāvēšanas vieta. No vienas puses bija forši, ka dators, grāmatas, čemodāni, hobija priekšmeti un slapjās apenes bija nost no skata, bet, no otras puses, vazāšanās pa trepēm, lai kaut ko paņemtu un pēc tam noliktu atpakaļ vietā bija apgrūtinoša.

Kad pārcēlāmies uz dzīvi mājā, kur izkārtojums bija jēdzīgāks, piemēram, veļas mazgāšana un žāvēšana vienuviet, kļuva skaidras divu stāvu priekšrocības. Tāpēc, projektējot jauno māju, domājām zonu kategorijās – reprezentatīvā zona (vējtveris, priekšnams), aktīvā zona (virtuve, viesistaba, ēdamistaba, darbistaba), saimniecības zona (garāža, noliktava, katlu telpa, t.s. mud room) un klusā zona. Pie šāda dalījuma šķiet loģiski guļamistabas no citām zonām nošķirt kā atsevišķu stāvu.

Pirmā stāva kopējā platība būs 186 m2, no kuriem 80 m2 ir garāža, noliktava/ darbnīca un katlu telpa, bet 106 m2 – vējtveris, virtuve, ēdamistaba, viesistaba, darbistaba/ rezerves guļamistaba, sanitārais mezgls un tā saucamā mud room. Viena no prasībām arhitektam bija izkārtot aktīvo zonu tā, lai no viesistabas nebūtu tiešā redzamība uz virtuvi. Lai no dīvāna nav jāskatās uz pannām, katliem un netīriem traukiem.

Starpsiena starp 6. un 10. telpām būs viegli demontējama, lai perspektīvā šīs abas telpas varētu apvienot vienā lielākā guļamistabā ar atsevišķu sanitāro mezglu. Turpat aiz sienas 11.telpā būs atstāti ūdens pievadi un kanalizācijas izvads. Kad un vai šāda perspektīva iestāsies, nav zināms, taču, manuprāt, ir saprātīgi parūpēties par to, lai mājā varētu dzīvot seniori vai cilvēks ratiņkrēslā.

Vējtveris plānots tā, lai, ienākot mājā, pavērtos skats cauri mājai uz dārzu. Otra ass ir no garāžas uz virtuvi – ienākot no garāžas mājā, pirms doties uz virtuvi, viesistabu vai pa kāpnēm augšā, pa ceļam ir 7.telpa, kur paliek virsdrēbes un apavi. Viesu drēbēm un apaviem paredzēti skapji/ nišas, kas plānojumā redzami kā ierāvumi 7. un 9. telpu sienās.

Kopējā labuma vārdā nācās iziet uz kompromisu un atteikties no 2 prasībām: (a) gribējām, lai virtuve ir pēc iespējas tuvāk garāžai, un (b) gribējām, lai 7.telpa būtu ar izeju uz dārzu. Attiecībā uz virtuvi izlēmām, ka staipīt iepirkumus cauri mājai ir patīkamāk nekā gatavot tumsā, tāpēc virtuve nonāca ēkas dienvidu stūrī, kur iekļūst gan rīta gan pusdienas saule. Saimniecības/ veļas telpa palika blakus dabiskajam maršrutam starp abām ieejām.

Otrajā stāvā 102 kvadrātmetros izkārtosies trīs bērnu guļamistabas, sanitārais mezgls bērniem un vecāku zona. Vecāku guļamistaba virs garāžas varbūt nav līdz galam forši, bet svarīgāk ir atrasties pēc iespējas tālāk no kāpnēm, virtuves un viesistabas.

Mūsu mājā katra diena ir veļas diena, tādēļ esam ieplānojuši lūku netīrās veļas padošanai uz pirmo stāvu. Tā būs pieejama gan no vecāku vannas istabas (19.telpa) kā paceļams vāks darba virsmā, gan no gaiteņa kā atvāžamas durtiņas sienā. Pa šahtu veļa nonāk skapī vienā no pirmā stāva vannas istabas sienas ierāvumiem. Ļoti gribējās, lai veļa nonāk pa tiešo veļas telpā, taču arī šeit nācās iziet uz nelielu kompromisu.

Kopā sanāk 208 m2 telpas cilvēkiem + 80 m2 transporta līdzekļiem, instrumentiem, slēpēm, ragavām, zāles pļāvējiem utml.

Šāds ir būvniecības ieceres fāzē saskaņotais kopapjoms.

Uzmanīgāks lasītājs būs pamanījis, ka kopējā platība plānos norādīta lielāka nekā 208 + 80. Tas tādēļ, ka pēc būvniecības ieceres saskaņošanas izlēmu bēniņos taisīt jumta izbūves gadījumam, ja bērniem 3 istabās kļūst par šauru. Aukstajiem bēniņiem topot par siltinātiem un apgaismotiem, plānos radās papildu bēniņu stāvs 52 m2 platībā. Būs tumšā puse noliktavas vajadzībām un gaišā, kuru pie nepieciešamības varēs izbūvēt par guļamtelpu. Tas, vai un kad bēniņu stāvs tiks labiekārtots, vēl nav zināms, taču esmu puslīdz drošs, ka, ja jumta izbūves neuztaisīšu uzreiz, vēlāk plēst nost un pārtaisīt jumtu negribēsies.