Secinājumi pēc apkures sezonas

Rakstā par Katlu telpu minēju, ka katrā istabā ir vismaz divi zemgrīdas apkures loki un ka tas, kurš tuvāk logam, netiek regulēts. Pēc ziemas aizvadīšanas jāsaka, ka bailes par siltuma zudumiem nebija pamatotas, jo siltuma zudumu guļamistabās faktiski nebija un tās pārkarsa – grozi termoregulatoru, kā vēlies, temperatūru zem 23 grādiem dabūt nevarēja, kaut arī katlam target room temperature bija iestatīts uz 20 grādiem.

Tāpēc braucu uz Komfortu, nopirku trūkstošos izpildmehānismus (interneta veikalos tos sauc arī par servomotoriem), pieliku un uzelpoju. Pirmajā stāvā pārsildīšana netika novērota (droši vien lielo logu dēļ), taču izpildmehānismus uzlikšu arī tur un dzīvošu nost. Pieļauju, ka tam būs pozitīva ietekme arī uz gāzes patēriņu.

Parketa raksta komentāru sadaļā saņēmu jautājumu par parketa uzvedību apkures sezonas laikā. Šeit varu vien atkārtot, ka viss ir labi. Par laimi nekādu ar mitrumu saistītu seguma deformāciju nebija. Koka grīdas temperatūra neliecina, ka tā tiktu apsildīta, savukārt flīžu grīdas siltumu sāk just pie 23 grādiem.

Sākotnēji man bija salikti Kermi X-net izpildmehānismi, jo uz to brīdi tiem bija laba cena. Tos, ko piepirku klāt, arī izvēlējos pēc cenas principa, jo tās nav nekādas nanotehnoloģijas un, visticamāk, vairums ražotāju komponentes iepērk vienuviet.

Katlu telpa

Par apkures veida izvēli esmu izstāstījis, par caurulēm un betonu arī, tagad iepazīstināšu ar katlu telpas knibuļiem.

Kopskatā viss izskatās šādi.

Apkuri un silto ūdeni nodrošina apkures katls Viessmann 200W-B2HB. Zemāk redzami trīs melni čemodāni. Augšējais, horizontālais, ir Afriso KSC 125-2 HW divu loku kolektors ar hidraulisko atdalītāju. Par to, kam hidrauliskais atdalītājs domāts, ļoti īsi varat izlasīt šeit.

Apakšā atrodas divas cirkulācijas sūkņu grupas – Afriso PrimoTherm® 180-2 un PrimoTherm® 180-1. Viena no otras atšķiras ar to, ka zemgrīdas apkures lokam ir elektronisks mikseris, kurš pēc vajadzības regulē apkures lokā ieplūstošā siltumnesēja temperatūru. Radiatoru lokam tāds nav vajadzīgs, jo jāapkalpo vien 5 radiatori saimniecības telpās. Pašā katlu telpā radiatoru funkciju pilda nesiltinātas vara caurules.

Divas pelēkās kārbiņas virs kolektora ir miksera un karstā ūdens cirkulācijas sūkņa vadības bloki, kas atbilstoši apkures katla komandām kaut ko ieslēdz, izslēdz, piegriež vai atgriež.

Zemgrīdas apkures loks tālāk sadalās pa stāviem un kolektoru skapjiem, kuros satiekas telpu termoregulatoru vadi. Katrā telpā ir termoregulators optimālas komforta temperatūras ieregulēšanai. Termoregulators vada iekšējā apkures kontūra izpildmehānismus, kamēr ārējais kontūrs konstanti sildās ar katlā uzstādīto temperatūru.

Kādu brīdi šaubījos, vai ir vērts investēt, bet tad atcerējos, kāds čakars man bija iepriekšējos mājokļos, kur atkarībā no laika apstākļiem un saules/mākoņu attiecības dažādās debess pusēs telpas pārkarsa vai atdzisa. Turklāt, sanitārajās telpās temperatūru prasās konstantu un augstāku nekā guļamistabās, pie kam pēdējās pa nakti un pa dienu gribētos pagriezt “klusāk”. Principā vecais stāsts par to, ka ērtības maksā naudu.

Ikdienā tam vajadzētu darboties aptuveni šādi: vispirms apkures katlā uzstāda maksimālo temperatūru (sanitārās telpas + ārējie kontūri) un tad telpās ieregulē precīzus grādus pēc vajadzības, kas tiek sasniegti, piegriežot iekšējos kontūrus. Gan jau nāksies pačakarēties, bet būs labi. To, kāda temperatūra katlam jāpumpē uz kolektoriem, palīdz saprast ārā uzstādītais termosensors.

Pārejam pie ūdensapgādes. Projektējot iekšējos ŪK tīklus, man bija tikai viena vēlēšanās – netraucēti nomazgāties jebkurā vannas istabā neatkarīgi no tā, vai kāds cits jau mazgājas, darbina veļas mašīnu vai mazgā traukus. Attiecīgi, ūdensvadi ir ierīkoti pēc stumbra principa: vispirms sadalās pa stāviem, un tad katrā stāvā ir maģistrālie siltā un aukstā ūdens vadi, no kuriem atdalās atzari uz katru krānu.

Tā baltā muca ir kombinētais ātrsildītājs jeb karstā ūdens boileris Dražice OKC 300 NTR/BP . Aiz boilera noslēpies karstā ūdens cirkulācijas sūknis, kura vadību caur vienu no divām pelēkajām kastītēm regulē apkures katls. Karstā ūdens cirkulācija ir kaifs.

Silto grīdu betonēšana

Šis raksts tika ieņemts tālajā maija mēnesī un visu vasaru pavadījis melnrakstu mapītē, bet tagad gan ir labi iecilājies un gatavs pasniegšanai.

Silto grīdu ierīkošana nav nekāda baigā raķešu zinātne, un jaunus atklājumus, par kuriem Jūs jau nebūtu lasījuši citos blogos, piedāvāt nevarēšu. Taču ir pāris nianses, ar kurām labprāt padalīšos.

Vispirms, pieņēmu lēmumu izmantot takerplāksnes. Sākumā bija šaubas par ieguvumiem, un arī būvnieks izvaicāja apkures ierīkotājus par lietderību. Tomēr, pārrunājot ar lietpratējiem, saprotu, ka galvenais ieguvums ir ērtības, kas ietaupa laiku un rezultātā naudu. Takerplāksne labāk nekā parastais putuplasts satur skavas – tas ir svarīgi gan caurules nostiprinot, īpaši asos līkumos, gan testējot spiedienu. Turklāt, rūtojums jau ir sazīmēts, un atliek tikai pie tā pieturēties. Mazāka bakstīšanās un ātrāka strādāšana.

Otra nianse: visas dzīvojamās telpas ir sadalītas vismaz divos kontūros – ārējais (pie ārsienas/ loga) un iekšējais. Pirmajā stāvā pie lielajiem logiem, kur sagaidāmi lielāki siltuma zudumi, ārējam kontūram pat samazinājām attālumu starp caurulēm līdz kādiem 8-10 cm.

Te rezultāts. Betonēšana notika divos piegājienos pa stāviem. Pirmajā stāvā putuplastu un kontūrus izritinājām tikai tad, kad otrais jau bija pabeigts.

Garāžā uz putuplasta spilvena ielējām armētu betona pankūku.

Apkures sistēmas izvēle

Lēmums par to, ka visā mājā būs zemgrīdas apkure, nebija nedz pašsaprotams, nedz ātrs. Divu gadu laikā savu nostāju esmu mainījis vairākas reizes, turklāt, katru reizi esmu sev un apkārtējiem spējis racionāli paskaidrot kāpēc. Finālā mans lēmums bija pilnībā atteikties no radiatoriem un mājas abos stāvos ierīkot zemgrīdas apkuri. Vienīgās telpas, kur būs radiatori, ir garāža un bēniņi.

Galvenā bremze, kas mani sākotnēji vilka uz radiatoru apkuri, bija vēlme pēc masīva koka grīdas un šaubas par to, vai tādu var droši likt uz sildošas pamatnes. Papētot, ko tas man var maksāt, apetīte pārgāja, un ātri vien piezemējos uz divslāņu parketa. Ne mazāk svarīgs apsvērums bija kundzes vēlme lielos pirmā stāva logus neaizsegt ar radiatoriem. Radiatorus, protams, var iedziļināt grīdā, taču manā skatījumā šim risinājumam neērtību ir vairāk nekā priekšrocību.

Ceļā uz galīgo lēmumu saskāros ar daudziem it kā argumentiem par sliktu zemgrīdas apkurei, no kuriem dažus iztirzāšu sīkāk. Es neesmu jomas profesionālis, tāpēc mani apsvērumi sakņojas personīgajā pieredzē un pārdomās.

Mīts #1
Zemgrīdas apkure nevar būt primārais siltuma avots.

Ir tāda skola, kas apgalvo, ka vienīgais iemesls, kāpēc būtu jēga sildīt grīdu, ir ātrāka atbrīvošanās mitruma telpās, kur kāds laistās ar ūdeni, nodauza no apaviem sniegu vai slāj dubļainām kājām. Piemēram, vannas istabās, virtuvē vai vējtverī. Normāli ir kurināt krāsni, karsēt radiatorus, pasildīt flīzes, bet sildīt koka grīdu – tā ir moderna māžošanās.

Nezinu gan. Man ir gadījies viesoties apmēram 500 gadu senā ģimenes mājā Seulā, kur jau kopš uzbūvēšanas darbojas zemgrīdas apkures sistēma zem koka grīdām. Turklāt, tikai pēdējā simtgadē papīra logus aizstāja stikla rūtis. Vasaras tur, protams, ir garākas nekā Latvijā, taču arī pie viņiem ziemā ir līdz pat -15 grādu sals, sniegs un ledus.

Mīts #2
Zemgrīdas apkure garantē no karstuma piepampušas un sāpošas kājas, īpaši vecākiem cilvēkiem.

Ja sistēma ir uzbūvēta nepareizi, kā, piemēram, manā pagaidu mājoklī, tad pilnīgi noteikti. Šobrīd man pirmajā stāvā ir apsildāma flīžu grīda, bet otrajā – radiatori, turklāt otrais stāvs paļaujas tikai uz lētā gāzes katlā iebūvēto cirkulācijas sūkni bez iespējas manuāli regulēt plūsmas pa stāviem. Termoregulators ir tikai viens, un tas atrodas pirmajā stāvā metru no gāzes katla, un āra termostata nav vispār. Krimināla kombinācija. Lai otrajā stāvā temperatūra sasniegtu 20 grādus, termoregulators ir jāuzgriež vismaz uz 23. Rezultātā iegūstam karstas flīzes un remdenu otro stāvu. Mazajiem rāpotājiem sarkani vaigi un sausa āda. No rīta, kad sistēma beidzot sapratusi, ka ārā pa nakti ir piesalis, pirmā stāva grīda tiek vienkārši izcepta. Ja es nezinātu problēmas izcelsmi, es būtu pirmais, kurš pieprasītu ar likumu aizliegt šādu apkures veidu.

Pareizā pieeja ir parūpēties par to, lai apkures katls pēc iespējas vienmērīgāk, bez straujām temperatūras izmaiņām, sildītu grīdā iebetonētās apkures caurules. Āra termostats, kas pēc laikapstākļiem spēj paredzēt temperatūras izmaiņas telpās, plus telpu termostati, kas pēc vajadzības pieregulē pienākošo siltumu katrā telpā, kopā spēj parūpēties par to, lai grīda būtu mazliet augstākā vai plus/ mīnus tādā pašā temperatūrā, kā jebkura cita koka virsma mājoklī.

Mīts #3
Sildot grīdu, mēs pa telpu dzenājam putekļu vērpetes un saslimstam ar astmu.

Zemgrīdas kontūros temperatūra ir ievērojami zemāka nekā radiatoros. Radiatori rada krietni intensīvākas gaisa plūsmas gan pa horizontāli, gan pa vertikāli, jo (a) ir novietoti konkrētā telpas vietā un (b) sasniedz augstāku temperatūru (līdz pat 50-60 grādiem). Iespējams, piemērs nebūs līdz galam veiksmīgs, bet virtuves galds (kas arī plus/mīnus ir 20-25 grādu temperatūrā) taču neceļ gaisā drupačas, vai ne?

Mīts #4
Koka grīdas segums slikti vada siltumu, tāpēc neder zemgrīdas apkurei

Koksne, protams, nav labs siltuma vadītājs, taču tas nenozīmē, ka tā ir izolators un neuzsilst vispār. Iedomājamies pirts lāvu. Ja mērķis ir piemeklēt materiālu, kuru vajag operatīvi uzkarsēt un atdzesēt, labāk derēs flīze. Taču varam nešaubīties par to, ka blīvs kokmateriāls, piemēram, ozols, osis vai bērza saplāksnis bez problēmām uzsils līdz betona plāksnes temperatūrai un nodrošinās komfortablu telpu klimatu.

Mīts #5
Āderes

Nopietni? Man nav šaubu par elektromagnētiskā lauka esamību, strāvām un tamlīdzīgi, bet noticēt tam, ka ūdens caurules zem grīdas kaut kā negatīvi ietekmē veselību, nav manos spēkos.

Nobeigumā jāsaka, ka galvenā zemgrīdas apkures sistēmu problēma ir nepilnīgas zināšanas un pieredzes trūkums. Vīru, kurš man ierīko apkures sistēmu, es pazīstu teju 5 gadus, un mēs abi mēdzam pasmīkņāt par to, kā pirms vairākiem gadiem viņš kategoriski atteicās klientiem ierīkot zemgrīdas apkuri telpās ar koka grīdas segumu. Trīs gadus un desmit mājas mājas vēlāk viņš ir pilnīgi citās domās. Prieks par cilvēkiem, kas ar atvērtu prātu meklē un atrod jaunas iespējas.

Stay tuned – drīzumā sekos raksts par ierīkošanu un betonēšanu. Tikmēr aicinu pastudēt Uponor informatīvo brošūriņu.

P.S. Lai raksts būtu pilnvērtīgs, lūk, arī viens foto.