Parkets

Uzzinājis, cik maksā ozola dēļi un to ieklāšana, no fantāzijas par masīvkoka grīdām atvadījos un sāku studēt lētākus variantus.

Pētot engineered hardwood opcijas, nonācu līdz diviem Gajewski lakota parketa dēlīšu variantiem 11 mm biezumā. Pirmajā stāvā 600 x 120 mm, otrajā – 490 x 70 mm.  Abi ir divslāņu materiāli, vienīgā atšķirība, ka mazajiem apakšējais slānis ir no ozola lamelēm, bet lielajiem – no bērza saplākšņa.

Kāpēc atšķirīgi materiāli? Guļamistabām izvēlējos labu ekonomiskā gala variantu – 6 reizes lakotus ozola dēlīšus, kas solās būt pietiekami praktiski kopšanā, nav pārāk neglīti un pēc ielīmēšanas nav papildus jāapstrādā. Jāatzīst, ka pirmajā mirklī likās mazliet par raibu, bet par 20 eiro ar mazu astīti kvadrātmetrā ir OK.

Pirmajā stāvā izvēlējāmies tā paša tipa materiālu mazliet lielākā izmērā ar birstētu virsmu. Ieklājām skujiņas rakstā.

Ar ieklāšanu bija aizķeršanās. Silto grīdu betonēšanu veicām maijā, bet līdz pat augusta beigām tās vēl nebija līdz galam izžuvušas. Vairāk kā mēnesi darbinājām mitruma separatorus, kurinājām gāzes katlu, bet nedēļu pirms plānotās ievākšanās mitruma līmenis joprojām bija pārāk augsts – 3.5-4 % ideālo 2 % vietā. (Te gan man pašam rodas jautājums par to, vai tie tiešām ir procenti, vai tomēr kādas citas mērvienības, jo grūti iedomāties, kā kaut kas var būt teju ideāli sauss, ja gaisa mitrums ir vismaz 60%.) Rezultātā nācās lietot SIKA divkomponentu poliuretāna grunti, kas faktiski izolē betonā esošā mitruma atliekas no koka grīdas. Variantu gaidīt un turpināt žāvēt vienkārši nebija – bērniem 1.septembrī jāiet uz skolu.

Kad virsmas bija nogruntētas, varēja ķerties pie līmēšanas. Ja otrā stāva 84 m2 viens vīrs pievārēja 2 dienās, tad ar skujiņu nācās drusku pačakarēties – lai arī dēlīši ir lielāki izmērā, 66 m2 ieklāšana diviem meistariem aizņēma divas dienas.

Pāris bilžu no procesa

Rezultāts izskatās šādi:

20171011_124752

20171011_124540

Šuvē, kur parkets satiek flīzes, iegremdēju 5 x 5 mm misiņa stienīti. Ideja nav mana – nošpikoju Pinterestā. Zem stienīša ir Sikaflex-11FC līme-mastika. Meistars komentēja, ka šķidro korķi vai citus materiālus šuvju aizpildīšanai vairs neizmanto un dod priekšroku šim izstrādājumam. Iemesls – žūstot nerūk un saglabā elastību. Šuvju aizpildīšanai vispirms abas virsmas nolīmē ar krāsotāju lentu, šuvē iespiež masu, pagaida līdz sastingst un lieko masu ar nazi nogriež.

img_6597

Nobeigumā piebildīšu, ka ir viegli apjukt, kad prasmīgi grīdas segumu tirgotāji ar labi atstrādātiem argumentiem sēj šaubas par “neīstā parketa” ilgmūžību, ierobežotu slīpēšanas reižu skaitu un tamlīdzīgi. Tad vēl izvēle starp eļļotiem un lakotiem materiāliem… Šeit tiešām der saglabāt vēsu prātu un saprātīgi pārdomāt – kāds ir mans paredzamās nākotnes horizonts? Vai tiešām es būšu gatavs biežāk kā reizi piecgadē kaut ko slīpēt, eļļot un krāmēties? Vai es ar pliku pēdu pratīšu sajust un novērtēt atšķirību starp 4 mm un 21 mm ozola?

Es puslīdz iztēlojos, kāda varētu būt mana nākotne tuvāko 5-10 gadu laikā. Kas būs pēc tam, nezina neviens. Attiecīgi, arguments par “tikai 2 slīpēšanas reizēm” uz mani neiedarbojas. Izvēlējos lakotu materiālu, jo vienkārši nevēlos veltīt laiku domām par grīdas ekspluatāciju, kopšanu un uztraukties par to, vai bērni atkal kaut no nav salējuši, sasmērējuši, iebriduši ar ielas apaviem. Visbeidzot, manām pēdām 4 mm ozola lamele uz saplākšņa patīk tikpat labi kā masīvi dēļi.

Meistara kontakti: Nauris 26622296

Advertisements

14 domas par “Parkets”

    1. esmu kādu brīdi palietojis dabīgo koku – lakotus oša masīvkoka dēļus – un nav slikti, bet nākamreiz ņemtu kvalitatīvu lielformāta laminātu ar 4 fāzītēm (quickstep largo vai ko līdzīgu). pa gabalu neredz bet koks neizbēgami ar laiku ir pilns ar iespiedumiem un švīkām.

      Like

  1. Ļoti interese atsauksmes (par lakota parketa dēlīšiem) pēc apkures sezonas.
    Vai tomēr ir pāradījušas plaisas?
    Sajūti siltuma starpību ejot no flīzēm uz koka grīdas? Termostati vai plūsmas regulatori telpās ar koka grīdu stāvēja ar lielākam vērtībām?
    Parketa dēlīšu biezums 11m, grīdas flīzes (11mm +6 mm). Vai tiek pielietoti papildus izlīdzinātāji 6 mm kompensācijai?

    Pats tagad mēģinu izvēlēties starp labu lamināti/”tarkētu”/tavu variantu.

    Vai esi vērtējis līmēšanu uz flīžu līmes(dzirdēju ka daži to esot izdarījuši)?

    Like

    1. Viss forši. Pēc apkures sezonas nav nekādu izmaiņu.

      Parkets uz tausti nav silts. Iestellējot telpās 22 grādu temperatūru, ar pēdām apkuri zem dēlīšiem sajust nevar, kaut arī māja ir patīkami silta. Ja nu vienīgi atsevišķās vietās, kur betona slānī satuvinās vairākas apkures loku caurules. Flīzētajās telpās gan man patīk sajust virsmas siltumu, tādēļ tajās uzstādīju par grādu siltāku temperatūru. Tā kā keramika ir daudz blīvāks materiāls nekā koks, siltums uzreiz ir sajūtams uz tausti. (Savā rakstā par apkures sistēmas izvēli aprakstīju savas rotaļas ar temp mērīšanu uz dažāda materiāla virsmām.)

      Ar materiālu biezumu nekādu problēmu nebija, un neko nevajadzēja kompensēt. Flīze ir aptuveni tikpat bieza kā parkets, un abi līmes slāņi arī plus/mīnus vienādi. Ar bīdmēru nemērīju, bet tie noteikti nebija 6 mm.

      Katram savi apsvērumi un izvēle. Es ar savu esmu apmierināts. Varu vienīgi ieteikt paturēt cenu kā otro svarīgāko faktoru, kā pirmo atstājot savas vēlmes. Pēc gada Tu jau būsi aizmirsis, cik samaksāji.

      Līmes izvēli atstāju speciālistu ziņā, jo ļoti negribēju kaut ko sačakarēt. Ja kas, virsmu var slīpēt, lakot, reanimēt, bet, ja segums atdalās no pamatnes, tad gan ir auzas.

      Like

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s