Kadastrālā uzmērīšana, Zemesgrāmata and all that jazz

Viena no bankas prasībām ir pēc iespējas drīzāk jaunbūvi ierakstīt Zemesgrāmatā. Atkarībā no bankas individuālajiem rituāliem šis var ietekmēt otrās vai trešās aizdevuma daļas izmaksāšanu. Lai jaunbūvi ierakstītu Zemesgrāmatā, ir nepieciešama kadastrālā uzmērīšanas lieta, kuru sagatavo Valsts zemes dienests pēc tam, kad jaunbūve (manā gadījumā – pamati) ir dabā apsekota, uzmērīta un ieguvusi būves kadastra apzīmējumu. Šis pasākums var būt nervus kutinošs, jo aizkavēšanās ar Zemesgrāmatu var nozīmēt dīkstāvi būvlaukumā.

Tā kā biju dzirdējis stāstus par trīs un bezmaz četru mēnešu gaidīšanu, kadastrālās uzmērīšanas lietu Zemes dienestā pasūtīju bezmaz vienlaicīgi ar būvbedres rakšanu. Tas bija saprātīgi, jo mana rinda uz uzmērītājas vizīti pienāca tikai pēc kādām trim nedēļām, kad jau bija uzmūrētas 3-4 bloku rindas. To, ka būvei ir piešķirts kadastra apzīmējums, uzzināju no Rīgas domes Finanšu departamenta, kurš jau nākamajā dienā pēc būves ID parādīšanās kadastra sistēmā, man atsūtīja rēķinu par nekustamā īpašuma nodokli. Bravo, Nil.

Šodien, tieši 2 nedēļas pēc uzmērīšanas, saņēmu gatavu kadastra lietu. Nākamais solis ir savā būvvaldē saņemt izziņu par jaunbūves būvniecības tiesisko pamatu (10-20 darba dienas), ar kuru pēc tam varēšu cilpot uz Zemesgrāmatu.

Īsāk sakot, trīs mēneši kā minimums.

Ārējie slapjie tīkli

Pagājušās nedēļas pēdējās divās darbdienās mūrniekus objektā nomainīja trīs izveicīgi vīri ar miniekskavatoru, kuri ierīkoja ūdensvadu un kanalizāciju.

Ēkai, kas uz mana gabala atradās iepriekš, bija vietējā ūdensapgāde un kanalizācija, taču Rīgas Ūdens pievadi jau bija izbūvēti, un mums tos atlika tikai atrakt un pievienoties.

Pievads galvaspilsētas karoga krāsās.


Esošo aizbīdni noņēma nost, pievadu pagarināja par pāris metriem un izbūvēja ūdens patēriņa uzskaites aku.


Šādi izskatās demontētais aizbīdnis – trejgabals ar aizbīdni un garš grozāms stienis, kuram pirms aizrakšanas augšgalā uzliek betona baranku.


Zemes gabala izmēri atļauj perspektīvā uzcelt arī nelielu senioru vai īres namiņu (vai, šaurās bezizejas gadījumā, daļu zemes nodalīt un pārdot), tāpēc ģenplānā jau laikus paredzēju komunikācijas ievilkt zemes gabala dziļumā. Rezultātā ieguvu  divas liekas kanalizācijas akas, pārdesmit metrus visādu cauruļu zem zemes un vairākus kilogramus sirdsmiera. Šāds izpletnis, saprotams, maksā naudu, taču labāk visu rakāšanos paveikt vēl pirms labiekārtošanas un šo tēmu aizmirst.

Diskleimeris: gāzes pievadu šādi avansā ierīkot nevar, taču var gāzes ievadu ieplānot ēkas tālākajā galā, un ēkas ārpusē var uzlikt lielāku kasti, kurā pietiktu vietas vēl vienam skaitītājam, no kura tad pucē tālāk.

Kamēr vieni vīri raka rokamo, citi vīri atveda daļu pārsedžu, un mūrnieki var rukāt tālāk.

P.S. Nesen atklāju fīču, kas arī tiem lasītājiem, kam nav sava wordpress konta ļauj pierakstīties un saņemt info par jaunumiem manā žurnālā. Paldies tiem, kas to jau ir izdarījuši un laipni aicināti arī pārējie!

Tuvojamies pārsedzēm

Pēdējās pāris nedēļas, atsākoties mācību gadam, pavadītas ar kūpošu galvu birojā un intensīvā bērnu viskautkur izvadāšanā, tādēļ būvlaukumā parādos vien diennakts agrajā vai tumšajā laikā. Vai brīvdienās, kad no tā nav jēgas, jo nekas nenotiek. Tagad nu steidzu atgūt nokavēto un pierakstīt nepierakstīto. 

Šorīt sienas vietām jau slējās izstieptas rokas augstumā. Atlikušas vēl tikai trīs FIBO rindas līdz starpstāvu pārsegumam, taču vēl ir par agru sapriecāties, jo vispirms jāsagaida / jāuzmeistaro pārsedzes. 


Darbu vadītājs pabrīdināja, ka nevar izslēgt kādu dienu dīkstāves (lasīt – nemūrēs, bet darīs kaut ko citu), jo varbūt nepaspēs laikā piegādāt gatavās pārsedzes. Tīri pašu vaina – lieki pakāsām laiku ar nevajadzīgu diskusiju par logu ailu augstumu. (Par to ielikšu atsevišķu rakstiņu.)

Vēl pa šo laiku ir sataisīta “ļoti melnā” jebšu “melnā melnā” grīda. Te ir vairākas konkurējošas skolas, un viedokļi par to, kura ir pareiza, dalās, kaut gan kļūdains nav neviens. Blogosfērā visizplatītākā pieeja ir virs blietētām šķembām izlīdzināt smilti, ieklāt kaut ko, kas neļaus celties mitrumam, sariktēt siltumizolāciju putupolistirola plākšņu formā, ieklāt vēl vienu membrānu un sabetonēt estrich sausā betona grīdu (ieliekot apkures caurules, kur nepieciešams). Iespējams, niansēs peldu, tāpēc labāk ieskatieties Ernesta žurnālā.

Mani būvnieki aicināja iet citu, varbūt oldskūla, ceļu un virs šķembām ieliet nelielu, plus/ mīnus 5 cm, betona slānīti, pirms tam ieklājot plēvi, kas apturētu to mitrumu, kas no 3.x m dziļuma (gruntsūdens līmenis) būtu jaudājis pacelties. Rezultātā visā pirmajā stāvā ir iegūta gluda un stingra pamatne, uz kuras var krāmēt blokus, būvēt stalažas un, pats svarīgākais, droši izvietot statnes monolītā betona pārseguma veidņiem. 


Kad visi brutālie darbi būs galā, betonēsim estrich un tā tālāk. Zinu un saprotu, ka betons par smiltīm ir dārgāks, taču ērtības un komforts maksā naudu, īpaši, ja tas ietaupa laiku celtniekiem.

Starp betona plāceni un sienām ir porolonam līdzīga lenta, kas iedod staigāšanai pietiekamu luftīti.

Staigājot pa objektu, ir arī dažas jaunas atklāsmes. Proti, kundzes bažas par pārāk mazo virtuvi var droši laist gar ausi. Tas labi.


Ja paši kaut ko nesačakarēsim ar durvīm un vējtveri, arhitekta vīzija par to, ka, ienākot mājā, skats brīvi sasniegs dārzu un aiz tā esošo parku, piepildīsies par visiem simts. Forši.


Priecē, ka būvfirmas vīri, kā solīts, katru rītu 7:30 jau ir uz vietas un darbojas. Labā laikā, man, protams, sažņaudzas sirds, kad viņi tikpat disciplinēti ievēro arī darba laika beigas, tomēr būsim reāli – no pusastoņiem līdz pieciem cilāt smagus priekšmetus ir visai cienījami.

Mūrēšana ir sākusies + nestrukturētas pārdomas

Mūrnieki ar ķellēm rokās būvlaukumā ir pavadījuši 4 pilnas dienas, un statuss ir sekojošs:

– mūris ir pacēlies par četrām, dažviet piecām, rindām

– ir ieraktas kanalizācijas caurules un traps garāžas grīdai

– izlīdzināta, salaistīta un noblietēta vispirms smilts, pēc tam šķembas.

– pasūtītas gatavās pārsedzes un metāla detaļas tām, kas tiks betonētas uz vietas


Paralēlās darbības:

– Konsultācijas par optimālākajiem fasādes un jumta siltināšanas un hermetizēšanas paņēmieniem ar speciālistu, kurš pēcāk veiks blower-door testu.

– Beidzamā versija logu rūtojumam un krāsai, lai var saprast izmaksas un izvēlēties ražotāju. Ir nolemts terases durvju vērtnes aizstāt ar bīdāmajām sistēmām.

– Pārdomas par kamīniem. Manā gadījumā iznāk, ka ārējais ir kritiskāks par iekšējo, jo būs vienā apjomā ar dūmeni, kurš, savukārt, jānosiltina un jāapmūrē vēl pirms jumta uzklāšanas (jo atrodas ārpus mājas, bet iet cauri jumtam). Par šādu aspektu nebiju iedomājies un šo ne prioritāro izmaksu pozīciju grasījos atstāt uz vēlāku laiku.

– Final mēbeļu izvietojums un virtuves projekts, no kuriem izriet apgaismojuma un elektrības darba uzdevums.

– Atmetu fantāziju par veļas lūku no vecāku vannas istabas. Tās vietā ieviesīsim atsevišķu dušu. Faktiski būvnieka nopelns.

– Saskaņoti iekšējo tīklu projekti – ūdens, apkures, ventilācija.

– Jāpakonsultējas par elektrofīčām – kas mainījies slēdžu, gaismas, atslēgu utt. pasaulē pa 10 gadiem kopš pagājušo reizi ar to saskāros.

P.S. Interesants insight no paziņām, kas gadu padzīvojuši jaunuzceltā mājā – izvēloties uz āru veramus logus un durvis, tu faktiski pasaki “nē” kukaiņu sietam. Nebiju par to šādā griezumā iedomājies.