Tikko atskārtu, ka tas ieraksts, kuru lēnām gatavoju publicēšanai un pieglabāju melnrakstos, jau sen pats ir atradis ceļu pie lasītājiem. Acīmredzot wordpress tehnoloģijas man ir par sarežģītu.
Tad nu pieņemiet manu atvainošanos par 17.decembrī dzimušo acīmredzami defektīvo stāstu par otrā stāva evolūciju un laipni aicināti iepazīties ar pilnveidotu versiju.
Priecīgus svētkus!
Otrajā stāvā izmaiņas piedzīvoja vecāku vannas istaba, noliktava un par mata tiesu arī bērnu sanitārais mezgls.
Sākām ar šo.
Taču būvniekam un arhitektam izdevās mani pārliecināt par dušas nepieciešamību. Līdz šim šai domai aktīvi pretojos, jo man drausmīgi nepatīk dušas kabīnes. Labāk iekāpt vannā un dušoties tur, nekā sadzīvot ar čīkstošiem mehānismiem, nokaļķotiem stikliem un tā tālāk. Tāpat, vēlreiz apdomājām, vai iešana uz vannas istabu cauri ģērbtuvei ir vislabākais variants. Tomēr nē, tāpēc radās šāds priekšlikums.
Nograužam noliktavas telpai vienu dziļuma metru un iegūstam nišu dušai bez visām dušas kabīnēm raksturīgajām blaknēm. Otrais uzlabojums – atsevišķas ieejas vecāku vannas istabai un ģērbtuvei. Trešais – palielināts attālums starp logiem L-8. Iegūstam ērtāku ģērbtuvi, jo parādās vieta atvilknēm un spogulim pie starpsienas ar vannas istabu.
Tiklīdz bijā akceptējuši priekšlikumu, iestājās forsmažors ar augstumu atzīmēm. Sapratām, ka jāsamazina pretenzijas pret bēniņu stāvu un, attiecīgi, arī pret kāpnēm no otrā uz trešo līmeni. Lūku ar nolokāmām trepēm negribēju, tāpēc meklējām vietu, kur bēniņu kāpnes var iebūvēt permanenti. Papildu prasība – kāpnēm jābūt aiz veramām durvīm, lai novērstu siltuma aizplūšanu bēniņos.
Ta-dā! Otrā stāva noliktavas telpa dzied savu gulbja dziesmu, un kāpnes uz bēniņiem mundri klausās. Drusku uzbraucām arī bērnu vannas istabai, bet piekritīsiet, ka jaunatne augstāk novērtēs pavadīto laiku bēniņu rotaļu istabā nekā pucējot zobus pie izlietnes. Kāpnītes būs diezgan stāvas un kompaktas (23 cm augsts un 70 cm plats pakāpiens), toties aizņems tikai 1.40 x 1.45 m.
Piektdien pacēlās pirmās lielā jumta spāres. Ļoti saviļņojoši.
Enkuri metāla mūrlatas pagarinājuma piestiprināšanai.
Tikmēr arī āra kamīns sācis veidoties atbilstoši manai iepriekš atrādītajai iecerei.
Pēc Ernesta lūguma te būs ķieģeļu apdares mezgla zīmējums.
Kamēr arhitekts, inženieris un būvnieks štukoja, kā samazināt ēkas kopējo augstumu, es caurskatīju un telpu plānojumu un meklēju iespējas to uzlabot.
Lai arī projekts no nulles tika izstrādāts tieši mums, nepameta sajūta, ka ir par maz vietas, kur sagaidīt viesus (kas parasti nāk nevis pa vienam, bet grupās), ģērbties, aut kājas un ieskatīties spogulī. Sākotnēji šim nolūkam bijā iecerējuši telpu #2, kas ir pa ceļam no vējtvera uz viesistabu, tomēr, jo vairāk par to domāju, jo skaidrāk sapratu, ka, sēžot dīvānā, nevēlos skatīties uz apaviem, drēbēm utml., turklāt, tas nozīmētu, ka grīdas flīzējums jāpaplašina bezmaz līdz viesistabai. Jādomā kaut kas labāks.
Sazīmēju ieejas zonu Sketchup’ā un sāku stumdīt un rēķināt. Saliku saimniecības telpā visu, kas man tur ir nepieciešams, un secināju, ka 7. telpu var samazināt par labu #8. Rezultātā iegūstam kantaināku saimniecības telpu un, paplašinot gaiteni no garāžas, iegūstam pilntiesīgu priekšnamu ar beņķīti, spoguli, kumodi cimdiem un šallēm un diviem normāla izmēra skapjiem savām un viesu virsdrēbēm.
Kopskats aptuveni šāds. Priekšnama tālākajā stūrī sēdeklis, tuvākajā kumode un spogulis. Dimensijas 3200 x 1900. Saimniecības un sanitārā mezgla durvis tieši pretim. Iespējams, virs tām liksim iestiklotas rūtis, lai kaut kāda gaisma caur WC tiek priekšnamā un tālāk arī saimniecības telpā.
Saimniecības telpas izkārtojums plānots šādi. To pārskatot, sapratu, ka nebiju ņēmis vērā tādu elementāru sīkumu kā veļas mašīnas durvju vēršanās virzienu. Noskaidrojis, ka veļas mašīnām pamatā durvis veras tikai pa kreisi (izņemot Bosch atsevišķos gadījumos), mazgātāju un žāvētāju pārvietoju no aizdurves uz tālāko stūri.
Telpas vienā pusē veļas mazgāšanas un saimniecības priekšmetu glabāšanas zona. Kreisajā pusē veļas agregāti reālajos izmēros, vidū pusotru metru plata darba virsma, labajā pusē 40 cm plats skapis gludināšanas dēlim, slotām, birstēm, putekļu sūcējam utml. Skapīši šobrīd 95 cm virs darba virsmas, taču atkarībā no tā, cik vietas nepieciešams izgludināto kreklu iekāršanai, augstums var mainīties.
Pretējā pusē ģērbšanās zona bērniem. Kreisajā pusē 55 cm atvēlēti standarta izmēra grozu sistēmai, kur krāmēt attiecīgajā brīdī neaktuālos apavus. Pārējā daļā apmēram 40 cm augsts sols, kur piemesties un noaut kājas, ar kastēm apavu glabāšanai. Virs sola āķi virsdrēbēm. Par antresola dziļumu vēl neesmu izdomājis, skatīšos pēc kopskata, nepieciešamības un pieejamo materiālu izmēriem.
Stay tuned. Turpinājumā 2.stāva plānojuma pārmaiņas.
Pēc tam, kad bijām konstatējuši savu 20 cm lažu, divas nedēļas pavadījām, konsultējoties ar būvvaldi, pārskatot fasādes, griezumus un kopējos ēkas apjomus. Kaut arī iepriekš Rīgas pilsētas būvvaldi esmu visādi apsaukājis, šajā reizē ļoti novērtēju viņu sniegtās konsultācijas.
Rezultātā nonācām pie sekojoša risinājuma:
(a) samazinām jumta leņķi līdz 33 grādiem un sēdinām kori no 9424 līdz 9050
(b) sēdinām bēniņu pārsegumu no 6400 līdz 6160
(c) sēdinām 2.stāva griestu augstumu no 2700 līdz 2550
(d) otrā stāva ventilācijas caurules, kuras bija paredzētas starp griestiem un bēniņu pārsegumu, izvietojam bēniņu stāvā pažobelē
(c) atsakāmies no jumta izbūvēm (aprakstītas šeit) bēniņu stāvā un atgriežamies divslīpu jumta ar velux tipa logiem; izņēmums – dekoratīvs “deguns”, lai akcentētu parādes durvju vertikālo asi
(d) lai nebūtu jāveic saskaņošana ar kaimiņu, sēdinām garāžas apjoma kori no 6560 uz 4778 un pamainām jumta leņķi
Griezums PIRMS
Griezums PĒC
Samazinoties bēniņu stāva augstumam, sapratu, ka par pilvērtīgām dzīvojamajām telpām tur runas vairs nevar būt, un, ja tā, tad nav jēgas tērēt naudu izbūvēm. Bēniņu stāvu pārpozicionēju par noliktavas un rotaļu telpām, kuras pie vajadzības var izmantot arī gulēšanai un gāju vienkāršo ceļu ar jumta logiem. Jāsaka paldies būvniekam, kurš aicināja vēlreiz pārdomāt investīcijas lietderīgumu.
Salīdzinājumam abi garāžas jumta varianti
līdzšinējais
pašreizējais
Jāsaka, ka par garāžas jumta izmaiņām jūtos iepriecināts. Kaut arī lauztā līnija man jau kopš sākta gala nekačāja, ļāvos kundzes un arhitekta pierunāšanai. Manuprāt, šādi ir labāk.
Kopskats būs šāds
Šis laiks patiešām bija nomācošs. Pirmkārt, nav forši apstāties tad, kad viss raiti iet uz priekšu. Otrkārt, garāžas gala siena jau bija uzmūrēta, un daļu gatavā mūra nācās grauzt nost. Treškārt, ir grūti pieņemt faktu, ka arī citi drīkst kļūdīties. Ceturtkārt, laiks spiež. Piektkārt, sniegs ir, jumta nav. Un tā tālāk un tā joprojām.
Šķendēties un vaimanāt nav manā dabā, tāpēc paņēmu darbu uz mājām un atsvaidzināju vadītprasmes beisiku – rūpju loks viemēr ir lielāks nekā ietekmes loks. Vienmēr. Attiecīgi, nav jēgas tērēt laiku uz to, lai par kaut ko raizētos, un ir jāvelta sava enerģija tām lietām, kas ir manā ietekmes lokā. Tad nu mēs sākām studēt plānojumus un meklēt iespējas tos uzlabot. Par sekmēm nākamajā ierakstā.
Teikšu atklāti – dīkstāve nebija plānota un kopumā bija nepatīkama. Tomēr jāatzīst, ka rūgtās zāles nāca par labu. Pirms sāku uzskaitīt ieguvumus izstāstīšu, kā līdz tiem nonācām.
Sāksim no sākuma. Ar kadastrālās uzmērīšanas lietu padusē cilpoju uz būvvaldi pēc izziņas par jaunbūvi un jutos relaksēts, jo šķita, ka grūtākais un garākais posms ceļā uz Zemesgrāmatu un turpmāku bankas labvēlību jau ir veikts. Izvērtējot, vai šādu izziņu izsniegt, būvvaldes speciālisti uzdeva šādus tādus jautājumus ne tikai par Zemes dienesta nomērītajiem pamatiem, bet arī par projektu kopumā. Tad arī sākās piedzīvojumi un pārdzīvojumi, jo cita starpā mans arhitekts pamanīja, ka jau būvniecības ieceres fāzē ir pieļāvis kļūdu kores augstuma atzīmē. Projektā kores augstuma atzīme bija norādīta nevis no zemes/ ielas līmeņa, bet gan no nulles t.i. pirmā stāva grīdas. Rezultātā faktiskais ēkas augstums sanāk par 20 cm lielāks.
Ko tas nozīmē? Novados, mazākās pilsētās un laukos droši vien neko īpašu, taču Rīgas savrupmāju apbūves zonā ir citādi. Zināms, ka ir jāievēro noteikti minimālie attālumi no ēkas ārsienas līdz kaimiņam, līdz sarkanajām līnijām un citiem atskaites punktiem. Taču jāpatur prātā, ka pastāv arī ierobežojumi attiecībā uz ēkas augstuma un attāluma attiecību līdz kaimiņam. Nepretendēju uz absolūtu terminoloģijas precizitāti, taču īsākajā versijā ir tā, ka ēkas augstums nedrīkst būt lielāks kā pusotrs attālums līdz kaimiņa īpašumam.
Vēl viens atskaites punkts manā gadījumā bija būvlaide – detālplānojumā vai teritoriālplānojumā noteikta līnija, kas zemesgabalā rāda attālumu no sarkanās līnijas līdz apbūvei. Citiem vārdiem, tā ir iedomāta strīpa, uz kuras jāatrodas manas mājas fasādei. Kad, izstrādājot būvniecības ieceri, konsultējāmies ar būvvaldes speciālistiem, viņi piedāvāja divus variantus (kas ir atkarīgi no pārējo uz manas ielas esošo ēku novietojuma) – pavilkt māju par 74 cm tuvāk ielai vai iestumt par 14 metriem dziļāk. Es izvēlējos pirmo variantu.
Sapratuši savu it kā nebūtisko kļūdu, saķērām galvas. Būsim par augstu gan kaimiņa, gan ielas pusē. Ar kaimiņu varētu mēģināt vienoties, taču es to neatbalstīju. Maz ticams, ka viņam būtu iebildumi, taču es pats negribētu iemantot apgrūtinājumu savam īpašumam cita vainas dēļ. Ielas pusē problēma izriet no tā, ka ēkas projekcija (iztēlojamies, ka māja tiek apgāzta uz sāniem) iet pāri ielas ass līnijai. Kaimiņa pusē ēkas augstums nedrīkst pārsniegt pusotru attālumu līdz robežai. Attiecīgi, katri vertikālie 20 cm kļūst par 30 horizontālajiem.
Grozi kā gribi, kore jādabū vismaz par 20 centimetriem zemāka. Vēlams pat vairāk. Tā kā pirmais stāvs jau bija uzmūrēts, otrais jau arī gandrīz, sapratām, ka, kamēr nav izdomāts risinājums, tālāk būvēt nevaram. Rāvām stopkrānu un sākām domāt, kā sataupīt kādus 30 centimetrus uz jau iesākto 2.stāvu, kurš bija plānots 2600mm + 200 mm komunikācijām, un bēniņu stāvu, kur augstākajā vietā bija jābūt laikam 2600mm.
Par to, kādu workaroundu atradām, lasiet nākamajā ierakstā.
Vāks. Jau vairāk kā mēnesis riņķī kopš mana pēdējā ieraksta. Ja nemaldos, pirms piecām nedēļām bijām tikuši līdz otrā stāva logu līmenim ar nelielu astīti un gatavojāmies mūrēt skursteni. Daudz ūdeņu aiztecējis un piedzīvojumu bijis.
Status update visīsākajā formā:
Fibo mūra poru aizvilkšana (перетирка/ затирка) – check
Extra pamatu siltinājuma kārta – check
Siltinājums starp skursteni un ārsienu – check
Pats skurstenis (9+ metri) – check
Ķieģeļu fasādes apdare – check
Pārsedzes virs 2.stāva logiem – check
Spāres vienstāvīgajos apjomos – check
Mūrlatas 2.stāvā – check
Gandrīz visas 2.stāva starpsienas – check
Sijas 2.stāvā – check
Gāzes pievads un skapis – check
Izziņa par jaunbūvi no Rīgas Pilsētas būvvaldes – check
Jaunbūves ierakstīšana Zemesgrāmatā – check
Divu nedēļu ilga dīkstāve – check
Izmaiņas 1.stāva plānojumā – check
Izmaiņas 2.stāva plānojumā – check
Izmaiņas jumtā un bēniņu stāvā – check
Sniegs ir, jumta nav – check
Tomēr viss ir baigi forši – check
Ļoti gaidu spāru svētkus – check
Krāšņi.
Ja jau reiz kūtrums pārvarēts, lūkošu jau tuvākajā laikā šo visu kaut kā piefiksēt un atrādīt turpmākajos ierakstos.
———–
papildinājums
Mana kundze, izlasījusi šo ierakstu, pieprasīja foto. Bloga ieraksts bez bildēm esot prasta avīzes sleja. Ne gluži nekrologs, tomēr garlaicīgi. Tāpēc, lūk, Jums foto. Droša izvēle.
Mans Nams 