Silto grīdu betonēšana

Šis raksts tika ieņemts tālajā maija mēnesī un visu vasaru pavadījis melnrakstu mapītē, bet tagad gan ir labi iecilājies un gatavs pasniegšanai.

Silto grīdu ierīkošana nav nekāda baigā raķešu zinātne, un jaunus atklājumus, par kuriem Jūs jau nebūtu lasījuši citos blogos, piedāvāt nevarēšu. Taču ir pāris nianses, ar kurām labprāt padalīšos.

Vispirms, pieņēmu lēmumu izmantot takerplāksnes. Sākumā bija šaubas par ieguvumiem, un arī būvnieks izvaicāja apkures ierīkotājus par lietderību. Tomēr, pārrunājot ar lietpratējiem, saprotu, ka galvenais ieguvums ir ērtības, kas ietaupa laiku un rezultātā naudu. Takerplāksne labāk nekā parastais putuplasts satur skavas – tas ir svarīgi gan caurules nostiprinot, īpaši asos līkumos, gan testējot spiedienu. Turklāt, rūtojums jau ir sazīmēts, un atliek tikai pie tā pieturēties. Mazāka bakstīšanās un ātrāka strādāšana.

Otra nianse: visas dzīvojamās telpas ir sadalītas vismaz divos kontūros – ārējais (pie ārsienas/ loga) un iekšējais. Pirmajā stāvā pie lielajiem logiem, kur sagaidāmi lielāki siltuma zudumi, ārējam kontūram pat samazinājām attālumu starp caurulēm līdz kādiem 8-10 cm.

Te rezultāts. Betonēšana notika divos piegājienos pa stāviem. Pirmajā stāvā putuplastu un kontūrus izritinājām tikai tad, kad otrais jau bija pabeigts.

Garāžā uz putuplasta spilvena ielējām armētu betona pankūku.

Terase

Kā jau visās lietās, arī terasu būvēšanā ir dažādas skolas. Mans risinājums bija samērā vienkāršs – terasi pagatavot kā lielu mēbeli un novietot uz regulējamām plastmasas pēdām. Nevaru spriest, vai un cik lētāks/dārgāks šis risinājums ir salīdzinājumā ar citām metodēm, jo, ņemot vērā ļoti nelielo starpību starp grīdas un bruģa līmeni, citus variantus neizvērtēju. Turklāt, man palika pāri palete ar betona plāksnītēm, ko varēju izmantot pēdu balstīšanai.

Tātad, sākam ar līmeņa izlīdzināšanu un pieblietēšanu.

img_6014

Terases pēda savā konstrukcijā īpaši neatšķiras no parastas mēbeļu kājas. Šis izstrādājums saucas LIFTO PEDESTAL.

img_6015

Uz pēdām nostiprināts impregnētu lāgu rāmis.

img_6039

Uz rāmja caur gumijas starpliku ar nerūsējošā tērauda skrūvēm pieskrūvēti lapegles dēļi. Tā gumija pārdodas ruļļos, un viena puse tai ir lipīga.

img_6148

Dēļi stiprināti ar iezeņķētām caurejošām skrūvēm, lai pie nepieciešamības (atrast spraugā iekritušus sīkumus, nomainīt bojātu dēli, iebērt skudru indi) tos var bez piepūles noņemt.

img_6106

Kā redzams, ģeotekstilu vai plēvi zem terases neklāju. Zem terases ir blietēts šķembu un smilts maisījums un gandrīz pilnīga tumsa. Zālei vajadzēs ļoti piepūlēties, lai tur mēģinātu augt.

img_6105

Lai atvieglotu sev dzīvi, visus dēļus stiprinājām vienā virzienā. Tagad, kad jau nedēļu esam savā mājā nodzīvojuši, redzu, ka tās ir ne tikai ērtības būvējot, bet arī apdzīvojot – tā kā visas dēļu gropes ir vienā virzienā, ir ērti slaucīt un skalot gružus, skaidas utt.

20170908_102823

Lūk, rezultāts! Plānoju neko nekrāsot, neeļļot, ļaujot kokam izbalēt un kļūt pelēkam. Nupat runāju ar vairākiem draugiem par viņu pieredzi, un secināju, ka laimīgāki ir tie, kas lapeglē nemēģina neko iesūcināt. Zinātāji lai mani papildina, bet lapegles koksne ir tik blīva un sveķaina, ka agri vai vēlu jebkādu pārklājumu spiež nost.

Čalis, kurš nupat atjaunoja pirms 10 gadiem būvētas nekrāsotas lapegles terasi, dēļus noņēma, izlaida caur biezumēveli un uzlika atpakaļ. Meistari esot teikuši, ka tos droši varēs atkārtoti izmantot vēl vismaz reizes 3.

Otrs draugs pirms tiem pašiem 10 gadiem lapegles terasi nokrāsoja/ nolakoja/ saeļļoja (precīzi nezinu), un tagad sūdzas, ka katru gadu pārklājums ir jāatjauno.

P.S. Ieteikums. Ērtāka strādāšana būs, ja izvēlēsieties dēļus, kam abas puses ir vienādas. Ja vienā pusē gadās kāda skaida vai skabarga, dēli var apgriezt uz otru pusi un skrūvēt klāt.

‐——————————–

Papildināts 3 ziemas vēlāk:

Pēc lasītājas lūguma pievienoju attēlu, kur redzams, kā terase izskatās šodien. Kopumā bez pārsteigumiem. Pašam patīk.

N.B. Pēc pirmās ziemas izdomāju, ka terases dēļus vajag nomazgāt ar augstspiediena mazgātāja visniknāko turbo galvu. Tā noteikti bija kļūda – gludi ēvelētajā virsmā pacēlās sīka spuriņa. Tagad, staigājot ar basām kājām, jārēķinās, ka var gadīties pa skabargai.

Zibens aizsardzība

Līdzīgi kā Renārs, arī es esmu gatavs drusku samaksāt par to, lai vienu vai otru tēmu, kas spējīga sagādāt raizes, gandrīz pilnībā izslēgtu no savas dienaskārtības. Piemēram, zibens spērienus.

Lai arī būvnormatīvi obligātu zibensaizsardzības sistēmas ierīkošanu paredz tikai trešās grupas ēkās, man par savas mājas aprīkošanu šaubu nebija. Kaut arī varu palielīties ar nesliktiem mācību sasniegumiem fizikā, elektrība man joprojām par 80% liekas tīra maģija. Tāpēc zibens tēmu nolēmu uzticēt ekspertiem.

Vispirms piedāvājumu saņēmu no kāda Latvijas uzņēmuma, kas par aktīvās aizsardzības sistēmu (uztvērējs, masts, novads, izlāžu skaitītājs, zemējums) ar ierīkošanu prasīja nepilnas divas naudas. Vienlaikus, izstādes Māja laikā, iepazinos ar puišiem no Klaipēdas, kuri arī ļoti gribēja izteikt piedāvājumu. Palūdzu, lai arī viņi sagatavo savu priekšlikumu ar analogu aparatūru. Nākamajā dienā saņēmu par 38% lētāku piedāvājumu, turklāt, dzelžu sarakstā bija klasi augstāks izlāžu skaitītājs. Es izbrīnījies prasu, kas par desām – vai nebūs kādas papildu maksas par braukšanu no Lietuvas, instalēšanu un tamlīdzīgi, uz ko saņēmu apmēram šādu atbildi: “Vecais, nezināju, ka Latvijā ir tik švaki ar konkurenci, ka mēs ar savu standarta cenu tik viegli tiekam pie pasūtījumiem, turklāt, Rīga mums ir par 40 km tuvāk nekā Viļņa.”

Gan jau latviešu censoņiem kabatā jau bija arī vienreiz un otrreiz uzlabotais offeris, taču man nav vēlēšanās strādāt ar cilvēkiem, kuri neņem vērā manu aicinājumu taupīt savu un manu laiku un uzreiz startēt ar BAFO (best and final offer).

Uzstādīšana bija ļoti operatīva – 2-3 stundu laikā darbiņš bija paveikts.

Tikai, kad ierados būvlaukumā novērtēt paveikto, mani pārņēma vilšanās sajūta, ka tas metāla verķis ir uzkabināts tieši pa vidu manam glīti apmūrētajam dūmenim. Pats vainīgs – nebiju precīzi saskaņojis masta un novadu atrašanās vietas.

Aizsūtu Ezēnu vadonim foto, šis pēc brīža zvana un saka: “Jā, paskats stulbs. Pats sev tā negribētu. Jaunnedēļ brauksim uz Siguldu aprīkot vienu citu objektu, pēc tam iebrauksim pie Tevis un visu salabosim.”

Pēc nedēļas puiši bija klāt, nomontēja mastu, aizdarīja urbumus, nocēla un apgrieza pa 180 grādiem dūmeņa cepuri un salika visu no jauna kopā.

Ko mēs no tā varam mācīties? Pirmkārt, pārliecināties, ka otra puse mani ir sapratusi pilnībā. Otrkārt, nesamierināties ar rezultātiem, kas nepatīk, un meklēt veidus, kā tos uzlabot.

Mūrēšana mīnusos

Šis lai ir par biedinājumu ikvienam, kurš nelasa būvmateriālu lietošanas instrukciju.

Ķieģeļu fasādi un āra kamīnu mūrējām ap gadu miju, kad laika apstākļi bija mainīgi un temperatūra grozījās ap nulli. Pa dienu daži plusi, pa nakti ap nulli vai daži mīnusi. To, ka melni tonētā mūrjava lietojama tikai pie plus 5 un vairāk grādiem, vīri izlasīja tikai tad, kad šuves, ko pildīja kādu mēnesi vēlāk, sacietējot pilnībā nomainīja krāsu.

Stulbi. Ārā izdauzīt un sapildīt no jauna, nesabojājot logus, ir ārkārtīgi grūti, tāpēc šobrīd piemeklējam piemērotu krāsu (pirmās 6 šuvītes no labās puses). Tieši tādu pašu nokrāsu iegūt diezin vai izdosies, taču ceru, ka izdosies minimizēt atšķirību.

Bruģis

Maija beigās sākām domāt par labiekārtošanu, zālienu, dobēm un tamlīdzīgi, lai augustā, kad paredzēts pārcelties uz dzīvi jaunajā mājā, teritorijā jau varētu pastaigāties bez zābakiem. Tāpēc sarosījos un uzsāku bruģētāju kastingu.

Long story short, izvēlējos vīru, kuru nejauši iepazinu, braucot garām vienai citai jaunbūvei, kur notika bruģēšanas darbi. Beigu beigās izrādījās, ka viņa kontakti ir atrodami arī pie Ernesta.

Šādi izskatās darba uzdevums. Biju iecerējis bruģēt mazāku platību, taču (A) pēc sarunas ar dārzniekiem nolēmu visapkārt terasei nobruģēt celiņa platuma joslu, lai patīkamāka nokāpšana un mazāk izmīdās zāliens, un (B) pēc sarunas ar dēliem nolēmu nobruģēt visu laukumu starp garāžu un sētu, lai ir kur uzlikt basketbola grozu, novietot viesu automašīnas vai aizvest līdz darbnīcai kādu smagāku priekšmetu. Starp bruģi un sētu paliek 40-50 cm plata josla dobei, kur notecēt ūdenim.

darba_uzdevums_brugetajiem

Attēlā proporcijas nav pareizas, jo patiesos izmērus noteica klājuma materiāla izmēri. Izvēlējos betona plāksnītes 375 x 375 x 70 izmērā. Gribējās pēc iespējas mazāk šuvju un raibumu, tāpēc neviens bruģakmens līdz galam neiepatikās. Tad savā apkaimē nejauši ieraudzīju kvadrātveida plāksnītes un sapratu, ka ir manta. Pirku Lietuvā, jo viņiem vienīgajiem bija noliktavā, bet tādu pašu plāksnīti ražo arī Brikers.

Bija neliels piņķeris ar slīpumu veidošanu pie garāžas. Augstuma starpība starp garāžas grīdu un ielas segumu ir tikai 5 cm uz 6.5 metriem, un tas ir stipri maz. Tāpēc starp vārtiem un garāžas durvīm ierīkojām ūdens savākšanas reni. No šīs renes, tāpat kā no visām notekām, lietus ūdens pa kanalizācijas caurulēm tiek novadīts līdz iekšpagalmam un tad ar mataino cauruļu palīdzību iesūcināts zemē. Grunts ir smilšaina, gruntsūdeņu līmenis -3.3m, tāpēc viss tek prom gluži labi. Ja pavasarī izrādīsies, ka ir par maz, garināsim drenāžas caurules. Alternatīva bija rakt atsevišķu grodu uz oļu spilvena, bet man priekšpagalmā vēl ceturtais akas vāks nav vajadzīgs.

img_5531

Bija pārdomas par apmalēm. Ilgas. Labā prakse ir tādas ierīkot visur, kur brauc kaut kas smagāks par motociklu. Es apmales saliku pie sētas – tur, kur ar garantiju notiks braukāšana, parkošanās un kur pēc tam būs sarežģīti piekļūt un pārtaisīt. Visu citur aprobežojos ar piebetonēšanu, jo apmales pa pilnu perimetru šo projektu ieceltu pilnīgi citā budžeta kategorijā. Mierinu sevi ar domu, ka plāksnes varētu šķiebties mazāk nekā mazie bruģakmeņi, un vairs par to galvu nelauzu.

img_5529

Būs jāmaina pasētas.

img_5532

Lievenis pie darbnīcas būs vienā līmenī ar terasi. Kaut kā stulbi sanāk ar kolonnu balstiem. Nav ne jausmas, kāpēc tie nav zem bruģa. Būs jāapģērbj ar apdares dēļiem.

img_5533

img_5534

Plākšņu galvenais pluss – izmērs – ir arī to galvenais mīnuss. Visi līkumi ir vai nu salikti taisnā leņķī, vai piezāģēti. Mazos laukumos noteikti ir parocīgāk strādāt ar mazāka izmēra materiālu.

img_5535

img_5528

Pirms bruģēšanas vajadzēja tikt galā ar cokola apdari, un es izvēlējos jau iepriekš pārbaudītu risinājumu – cementa plāksnes. Vienkāršs risinājums par lētu naudu.

Šobrīd esmu ļoti apmierināts ar gala rezultātu. Lietus ūdens nekur nekrājas, notekas un renes strādā labi, un ļoti ceru, ka mana likme pret apmalēm neliks vilties.

Bēniņi

Bēniņi ir pirmā puslīdz gatavā telpa. Tas, protams, ir ar diskleimeri, ka tie īstermiņā nav paredzēti apdzīvošanai un ka primārā funkcija ir noliktava un viesu izguldīšana. Pāris gadu laikā, domājams, tie pārtaps par rotaļu un brīvā laika pavadīšanas telpu, taču šobrīd tālāk par pieskrūvētu rīģipsi un OSB grīdu neesmu plānojis virzīties.

Sākām ar siltināšanu. Plašāk par to jau rakstīju iepriekš.

img_3622-1

Turpinājumā pie pārseguma sijām tika pienaglotas latas, uz kurām salika perpendikulārus dēlīšus. Cīnoties par 20 cm, nācās pazemināt 2.stāva griestus, tāpēc visas komunikācijas no griestu apakšas pārcēlās uz pažobeli bēniņos – bildē redzami radiatoru pievadi, bet dziļāk ēnā ir arī ventilācijas caurules. Vienā pusē pievads, otrā – izvads.

Attēlā redzams, ka pārseguma slānī mētājas arī putekļu sūcēja caurule, bet par to apsolos uzrakstīt atsevišķi.img_4611

Apgaismojuma pievadus saliku pēc ļoti primitīvas shēmas – vads pa kori, pirmais un pēdējais gaismeklis iecentrēts pret logu, divi vidējie – vienādā attālumā no malējiem. Gofrai, kas karājas no griestiem, apkārt izaugs starpsiena, ar kuru no pārējās bēniņu telpas tiks nodalīta noliktava. Noliktavā viens gaismeklis, viens slēdzis, viena rozete.

img_5121

To, kā un vai vispār izvērtīsies bēniņu apsaimniekošana, vēl nezinu, tāpēc nebija apetītes ieguldīt kārbās, rozetēs un tamlīdzīgi. Tā vietā pie jumta krēsla atstāju cilpas, pie kurām, noskrūvējot OSB vairogus, pie nepieciešamības varēs pieslēgties.

img_5145

Īsu brīdi apsvēru domu pārsegumā zem vates iebērt kādus 5 cm smilšu, lai masīvāka, stabilāka un klusāka konstrukcija, bet pēc īsiem aprēķiniem šo domu atmetu. Sagādāt 4-5 tonnas karsētu, sausu smilšu un tad to visu uznest uz bēniņiem likās par grūtu un par dārgu. Tā vietā būvnieks par piegādes cenu no cita objekta, kur tika jauktas starpsienas, atveda lietotu vati, kuru, vispirms starp sijām ieklājot papīru, ieštaukājām zem spundēta OSB grīdas.

img_5391

Lūk, gala rezultāts. Noliktavas telpā pirms plauktu skrūvēšanas vajadzētu nokrāsot sienas un pa garajiem ziemas vakariem, kad Rīga jau būs gatava, varētu nokrāsot arī grīdu.

Pažobeles vairogi stiprināti tā, lai tos pie nepieciešamības varētu viegli noskrūvēt. Noliktavas pusē starpsiena apšūta ar OSB, lai drošāk ko pieskrūvēt.

Apmetums

Aprīļa otrajā nedēļā uzsākām apmešanas darbus. Divās ar astīti nedēļās salika 160 metrus kantīšu profilu un uzklāja apmēram 550 m2 mašīnapmetuma. Temps labs, kvalitāte teicama. 

Mans uzticamais būvnieks ar raizēm skatījās uz manu priekšlikumu viņu ierastos apmetuma apakšuzņēmējus aizstāt ar manis piedāvātajiem, taču pēc darbu pieņemšanas atzina, ka šie puiši strādā patiešām kvalitatīvi. Citēju: “Līdz šim man visi apgalvoja, ka precizitāti līdz milimetram dabūt nav iespējams, bet tagad es redzu, ka ir gan.” Kontakti tie paši, kas Ernesta baltajā sarakstā.

Bijām gatavojušies uz to, ka būs uz pilnu klapi jādarbina sildītāji un mitruma separatori, taču laikapstākļiem uzlabojoties, tas nebija nepieciešams. “Ledusskapi” padarbinājām vien kādas trīs dienas, jo pietika ar pastāvīgu vēdināšanu un regulāru logu un sienu apslaucīšanu ar papīra dvieļiem.


Labā prakse, protams, ir sienas pirms krāsošanas izlīdzināt ar smalko špakteli, bet man laika un naudas ekonomijas nolūkā ir nodoms atsevišķās telpās gruntēt un krāsot bez špaktelēšanas. Ja kāds no Jums tā ir darījis, lūdzu komentāros padalieties ar pieredzi.