Secinājumi pēc apkures sezonas

Rakstā par Katlu telpu minēju, ka katrā istabā ir vismaz divi zemgrīdas apkures loki un ka tas, kurš tuvāk logam, netiek regulēts. Pēc ziemas aizvadīšanas jāsaka, ka bailes par siltuma zudumiem nebija pamatotas, jo siltuma zudumu guļamistabās faktiski nebija un tās pārkarsa – grozi termoregulatoru, kā vēlies, temperatūru zem 23 grādiem dabūt nevarēja, kaut arī katlam target room temperature bija iestatīts uz 20 grādiem.

Tāpēc braucu uz Komfortu, nopirku trūkstošos izpildmehānismus (interneta veikalos tos sauc arī par servomotoriem), pieliku un uzelpoju. Pirmajā stāvā pārsildīšana netika novērota (droši vien lielo logu dēļ), taču izpildmehānismus uzlikšu arī tur un dzīvošu nost. Pieļauju, ka tam būs pozitīva ietekme arī uz gāzes patēriņu.

Parketa raksta komentāru sadaļā saņēmu jautājumu par parketa uzvedību apkures sezonas laikā. Šeit varu vien atkārtot, ka viss ir labi. Par laimi nekādu ar mitrumu saistītu seguma deformāciju nebija. Koka grīdas temperatūra neliecina, ka tā tiktu apsildīta, savukārt flīžu grīdas siltumu sāk just pie 23 grādiem.

Sākotnēji man bija salikti Kermi X-net izpildmehānismi, jo uz to brīdi tiem bija laba cena. Tos, ko piepirku klāt, arī izvēlējos pēc cenas principa, jo tās nav nekādas nanotehnoloģijas un, visticamāk, vairums ražotāju komponentes iepērk vienuviet.

Ventilācijas sistēma

Jau sen taisos uzrakstīt par ventilācijas sistēmu, bet nekādi nevaru iztaisīties. Pēdējie lasītāju komentāri pie citiem ierakstiem man tomēr liek sarosīties un ar šo darbiņu beidzot tikt galā. Izskatās, ka šis būs mans garākais raksts.

Ventilācijas sistēmas centrālais elements ir Systemair rekuperators SAVE VTR 500 L. Šis konkrētais aparāts ir ar rotējošu siltummaini.

Izvērsti par rotējošā siltummaiņa darbības principiem un plusiem/mīnusiem varat palasīties šeit, taču īsā versija ir tāda, ka, salīdzinājumā ar pretplūsmas siltummaini, tam nevajadzētu aizsalt un nav nepieciešama kondensāta novadīšana, taču šīm priekšrocībām ir sava cena – zemāks solītais lietderības koeficients. Vispārīgu priekšstatu par rekuperāciju un citiem siltummaiņu veidiem var iegūt, ielūkojoties šajā lapā.

Rekuperators rauj gaisu iekšā caur resti mājas ziemeļaustrumu fasādē, izplata pa abu stāvu dzīvojamajām un guļamistabām, savāc caur virtuvi, saimniecības telpu un vannas istabām, un izvada caur ventilācijas skursteni. N.B. Lai gaiss varētu pārvietoties starp telpām, zem durvīm jābūt spraugai, kuras laukums ir ne mazāks par ventilācijas cauruļvada šķērsgriezuma laukumu.

Svaigā gaisa cauruļvads no rekuperatora iet uz gaisa dzesētāju, pirms kura atrodas divi trokšņu slāpētāji. Tādi paši ir arī uz izplūdes caurules pirms rekuperatora.

No dzesētāja uz mājas ārpusi ved divas izolētas vara caurules, kurām pie vajadzības var pievienot t.s. čilleri. Pēc skata plus/ mīnus tāds pats kā kondicionieris (projektā kā piemērs tika minēts šāds Carrier modelis). Es neesmu baigais kondicionēta gaisa fans, tomēr ventilācijas sistēmā paredzēt iespēju pieslēgt iekārtu, kas var ienākošā gaisa temperatūru visā mājā pazemināt par 2-3 grādiem, man likās saprātīgi. Pēc pāris vasarām, domāju, būs skaidrs, vai caur lielajiem logiem saule telpas pārkarsēs, vai nē. Šobrīd man nav apetītes uz liekiem tēriņiem, bet, ja vajadzība radīsies, vieta aparātam ir sagatavota, zem fasādes iestrādājot biezo saplāksni drošai nostiprināšanai un pievadot strāvu.

Pirmajā stāvā pieplūde ir divās telpās – kabinetā un dzīvojamajā istabā. Dzīvojamajā istabā par ventilācijas sistēmu liecina divas restītes.

Kabinetā ir slīpi griesti, tādēļ cauruli nācās slēpt rīģipša kastē pie sienas. Nav nekāds elegantais risinājums, taču zemāk pie sienas būs grāmatu plaukts, un tā kaste vizuāli pazudīs.

Otrā stāva istabās pieplūde tiek organizēta caur griestos iemontētiem pieplūdes vārstiem. Bez pretenzijas uz augsto dizainu.

Rekuperatoram nav vēlams rīt virtuves speķus, tāpēc ir pilnīgi atsevišķi izvadi virtuves nosūcējam un vannas istabu ventilatoriem. Un, lai jumtu lieki nerotātu mazu skurstenīšu jūklis, visi šie izvadi ir savilkti kopā vienā dekoratīvajā skurstenī, kurš uzmeistarots no cementa plāksnēm un apšūts ar jumta tēraudu.

Turpat izvadīts arī kanalizācijas ventilācijas kanāls (zilā plastmasas caurule attēlā).

Tāds pats skurstenītis ir arī virs katlu telpas, un tajā satiekas ventilācijas izplūde un kondensācijas gāzes katla dūmenis. No iekšpuses izskatās šādi:

Četras caurules, no kreisās uz labo, ir rekuperatora izplūde, dabiskā ventliācija katlu telpā, gāzes katla dūmvads un dabiskā ventilācija garāžā. Gaisa pieplūde katlu telpai un garāžai tiek organizēta caur pieplūdes restītēm garāžas vārtu apakšā

un izplūde – caur jau minēto izvadu. Doma vienkārša – vēss svaigs gaiss pieplūst grīdas līmenī, sasilst, paceļas, paņem līdzi lieko mitrumu un izplūst pie griestiem.

Pāris mēnešus pēc iemājošanas esmu priecīgs par iespēju katru rītu pamosties telpā, kas nav piesmakusi, neskatoties uz aizvērtajām durvīm un saprātīgo guļamistabas platību. Esmu 5 gadus dzīvojis īrētā mājā, kur par ventilāciju nebija domāts vispār, tāpēc spēju novērtēt atšķirību.

Otrkārt, mani ļoti iepriecina tas, ka, lai tiktu pie svaiga gaisa, ziemā nav jāvirina logi, jāzaudē siltums un jāsaldē mazuļi, kas uz grīdas rotaļājas. Zinu, ka daudzi vārdus “svaigs” un “auksts” uzskata par sinonīmiem, taču pats esmu citās domās.

Neesmu padziļināti studējis rekuperatora iestatījumus, vien zinu, ka tur var sastādīt individuālas programmas, kad, kam un ar kādu jaudu ieslēgties. Trīs pirmos mēnešus rekuperatoru darbināju 2. ātrumā (kopā ir 3), taču, sākoties decembrim, intereses pēc pārslēdzu uz pirmo. Mēģināšu sajust atšķirību labsajūtā un elektrības patēriņā.

Katlu telpa

Par apkures veida izvēli esmu izstāstījis, par caurulēm un betonu arī, tagad iepazīstināšu ar katlu telpas knibuļiem.

Kopskatā viss izskatās šādi.

Apkuri un silto ūdeni nodrošina apkures katls Viessmann 200W-B2HB. Zemāk redzami trīs melni čemodāni. Augšējais, horizontālais, ir Afriso KSC 125-2 HW divu loku kolektors ar hidraulisko atdalītāju. Par to, kam hidrauliskais atdalītājs domāts, ļoti īsi varat izlasīt šeit.

Apakšā atrodas divas cirkulācijas sūkņu grupas – Afriso PrimoTherm® 180-2 un PrimoTherm® 180-1. Viena no otras atšķiras ar to, ka zemgrīdas apkures lokam ir elektronisks mikseris, kurš pēc vajadzības regulē apkures lokā ieplūstošā siltumnesēja temperatūru. Radiatoru lokam tāds nav vajadzīgs, jo jāapkalpo vien 5 radiatori saimniecības telpās. Pašā katlu telpā radiatoru funkciju pilda nesiltinātas vara caurules.

Divas pelēkās kārbiņas virs kolektora ir miksera un karstā ūdens cirkulācijas sūkņa vadības bloki, kas atbilstoši apkures katla komandām kaut ko ieslēdz, izslēdz, piegriež vai atgriež.

Zemgrīdas apkures loks tālāk sadalās pa stāviem un kolektoru skapjiem, kuros satiekas telpu termoregulatoru vadi. Katrā telpā ir termoregulators optimālas komforta temperatūras ieregulēšanai. Termoregulators vada iekšējā apkures kontūra izpildmehānismus, kamēr ārējais kontūrs konstanti sildās ar katlā uzstādīto temperatūru.

Kādu brīdi šaubījos, vai ir vērts investēt, bet tad atcerējos, kāds čakars man bija iepriekšējos mājokļos, kur atkarībā no laika apstākļiem un saules/mākoņu attiecības dažādās debess pusēs telpas pārkarsa vai atdzisa. Turklāt, sanitārajās telpās temperatūru prasās konstantu un augstāku nekā guļamistabās, pie kam pēdējās pa nakti un pa dienu gribētos pagriezt “klusāk”. Principā vecais stāsts par to, ka ērtības maksā naudu.

Ikdienā tam vajadzētu darboties aptuveni šādi: vispirms apkures katlā uzstāda maksimālo temperatūru (sanitārās telpas + ārējie kontūri) un tad telpās ieregulē precīzus grādus pēc vajadzības, kas tiek sasniegti, piegriežot iekšējos kontūrus. Gan jau nāksies pačakarēties, bet būs labi. To, kāda temperatūra katlam jāpumpē uz kolektoriem, palīdz saprast ārā uzstādītais termosensors.

Pārejam pie ūdensapgādes. Projektējot iekšējos ŪK tīklus, man bija tikai viena vēlēšanās – netraucēti nomazgāties jebkurā vannas istabā neatkarīgi no tā, vai kāds cits jau mazgājas, darbina veļas mašīnu vai mazgā traukus. Attiecīgi, ūdensvadi ir ierīkoti pēc stumbra principa: vispirms sadalās pa stāviem, un tad katrā stāvā ir maģistrālie siltā un aukstā ūdens vadi, no kuriem atdalās atzari uz katru krānu.

Tā baltā muca ir kombinētais ātrsildītājs jeb karstā ūdens boileris Dražice OKC 300 NTR/BP . Aiz boilera noslēpies karstā ūdens cirkulācijas sūknis, kura vadību caur vienu no divām pelēkajām kastītēm regulē apkures katls. Karstā ūdens cirkulācija ir kaifs.

Silto grīdu betonēšana

Šis raksts tika ieņemts tālajā maija mēnesī un visu vasaru pavadījis melnrakstu mapītē, bet tagad gan ir labi iecilājies un gatavs pasniegšanai.

Silto grīdu ierīkošana nav nekāda baigā raķešu zinātne, un jaunus atklājumus, par kuriem Jūs jau nebūtu lasījuši citos blogos, piedāvāt nevarēšu. Taču ir pāris nianses, ar kurām labprāt padalīšos.

Vispirms, pieņēmu lēmumu izmantot takerplāksnes. Sākumā bija šaubas par ieguvumiem, un arī būvnieks izvaicāja apkures ierīkotājus par lietderību. Tomēr, pārrunājot ar lietpratējiem, saprotu, ka galvenais ieguvums ir ērtības, kas ietaupa laiku un rezultātā naudu. Takerplāksne labāk nekā parastais putuplasts satur skavas – tas ir svarīgi gan caurules nostiprinot, īpaši asos līkumos, gan testējot spiedienu. Turklāt, rūtojums jau ir sazīmēts, un atliek tikai pie tā pieturēties. Mazāka bakstīšanās un ātrāka strādāšana.

Otra nianse: visas dzīvojamās telpas ir sadalītas vismaz divos kontūros – ārējais (pie ārsienas/ loga) un iekšējais. Pirmajā stāvā pie lielajiem logiem, kur sagaidāmi lielāki siltuma zudumi, ārējam kontūram pat samazinājām attālumu starp caurulēm līdz kādiem 8-10 cm.

Te rezultāts. Betonēšana notika divos piegājienos pa stāviem. Pirmajā stāvā putuplastu un kontūrus izritinājām tikai tad, kad otrais jau bija pabeigts.

Garāžā uz putuplasta spilvena ielējām armētu betona pankūku.

Zibens aizsardzība

Līdzīgi kā Renārs, arī es esmu gatavs drusku samaksāt par to, lai vienu vai otru tēmu, kas spējīga sagādāt raizes, gandrīz pilnībā izslēgtu no savas dienaskārtības. Piemēram, zibens spērienus.

Lai arī būvnormatīvi obligātu zibensaizsardzības sistēmas ierīkošanu paredz tikai trešās grupas ēkās, man par savas mājas aprīkošanu šaubu nebija. Kaut arī varu palielīties ar nesliktiem mācību sasniegumiem fizikā, elektrība man joprojām par 80% liekas tīra maģija. Tāpēc zibens tēmu nolēmu uzticēt ekspertiem.

Vispirms piedāvājumu saņēmu no kāda Latvijas uzņēmuma, kas par aktīvās aizsardzības sistēmu (uztvērējs, masts, novads, izlāžu skaitītājs, zemējums) ar ierīkošanu prasīja nepilnas divas naudas. Vienlaikus, izstādes Māja laikā, iepazinos ar puišiem no Klaipēdas, kuri arī ļoti gribēja izteikt piedāvājumu. Palūdzu, lai arī viņi sagatavo savu priekšlikumu ar analogu aparatūru. Nākamajā dienā saņēmu par 38% lētāku piedāvājumu, turklāt, dzelžu sarakstā bija klasi augstāks izlāžu skaitītājs. Es izbrīnījies prasu, kas par desām – vai nebūs kādas papildu maksas par braukšanu no Lietuvas, instalēšanu un tamlīdzīgi, uz ko saņēmu apmēram šādu atbildi: “Vecais, nezināju, ka Latvijā ir tik švaki ar konkurenci, ka mēs ar savu standarta cenu tik viegli tiekam pie pasūtījumiem, turklāt, Rīga mums ir par 40 km tuvāk nekā Viļņa.”

Gan jau latviešu censoņiem kabatā jau bija arī vienreiz un otrreiz uzlabotais offeris, taču man nav vēlēšanās strādāt ar cilvēkiem, kuri neņem vērā manu aicinājumu taupīt savu un manu laiku un uzreiz startēt ar BAFO (best and final offer).

Uzstādīšana bija ļoti operatīva – 2-3 stundu laikā darbiņš bija paveikts.

Tikai, kad ierados būvlaukumā novērtēt paveikto, mani pārņēma vilšanās sajūta, ka tas metāla verķis ir uzkabināts tieši pa vidu manam glīti apmūrētajam dūmenim. Pats vainīgs – nebiju precīzi saskaņojis masta un novadu atrašanās vietas.

Aizsūtu Ezēnu vadonim foto, šis pēc brīža zvana un saka: “Jā, paskats stulbs. Pats sev tā negribētu. Jaunnedēļ brauksim uz Siguldu aprīkot vienu citu objektu, pēc tam iebrauksim pie Tevis un visu salabosim.”

Pēc nedēļas puiši bija klāt, nomontēja mastu, aizdarīja urbumus, nocēla un apgrieza pa 180 grādiem dūmeņa cepuri un salika visu no jauna kopā.

Ko mēs no tā varam mācīties? Pirmkārt, pārliecināties, ka otra puse mani ir sapratusi pilnībā. Otrkārt, nesamierināties ar rezultātiem, kas nepatīk, un meklēt veidus, kā tos uzlabot.

Elektrība un apgaismojums

Apgaismojuma un rozešu plāna sagatavošana ir samērā izaicinošs pasākums. Pirmkārt, ir jāpieņem galīgi lēmumi par mēbeļu izvietojumu un izmēriem. Otrkārt, jāspēj iztēloties, kā šis izvietojums laika gaitā varētu mainīties. Treškārt, jāpieņem, ka tāpat neizdosies visu paredzēt un jāpārstāj uztraukties.

Sākot plānošanu, biju apņēmības pilns paredzēt pilnīgi visus iespējamos scenārijus. Nu, piemēram, katrā vietā, kur paredzēts rakstāmgalds, paredzēt rozeti gan virs galda virsmas, gan zem. Kad saskaitīju, cik punktu sanāk uz vienu telpu, sapratu, ka ir perebors un ka vienkāršāk ir aprobežoties ar pārīti zem katra galda un mazu galdā/ zem galda ierīkotu sadalīti. Jo, lai cik arī sienā nebūtu rozešu, to vienmēr ir par maz.

Turpinājumā par tām komforta fīčām, kas konkursu tomēr izturēja.

Uzskatu, ka ērtāk dzīvot ir tad, ja savienotās telpās slēdži tiek grupēti pa blokiem – tas aiztaupa cilpošanu pa istabām, lai ieslēgtu/ izslēgtu gaismu. Tāpēc pirmajā stāvā pie kāpnēm būs viens liels slēdžu bloks, no kura varēs ieslēgt gaismu gan priekšnamā, gan virtuvē, gan viesistabā, gan ēdamistabā. Un to visu izslēgt pirms došanās uz otro stāvu vai ārā no mājas.

Gandrīz katrā loga ailā virs palodzes būs rozete telefona lādēšanai, kaut kādiem rotājumiem vai kam citam. Gribētos domāt, ka neatkarīgi no mēbeļu izvietojuma, šīm noteikti neko neaizkrausim priekšā. Līdzīgu apsvērumu dēļ biju iecerējis pa vienai salikt arī zem katra gaismas slēdža, bet tad atmetu, jo nolūks bija nekonkrēts, bet izmaksas – ļoti konkrētas.

Pirmajā stāvā grīdas līmenī pie kāpnēm būs viena rozete, kas varētu noderēt stāvlampai un Ziemassvētku eglītei, kas reizi gadā piezemēsies kaut kur kāpņu apkaimē.

Vējtverī gaismas slēdža nebūs. Pašreizējā mājoklī ir, bet traucē, tāpēc jautājumu atrisināsim ar sensoru. Gaismas degšanas ilgums būs pilnīgi pietiekams, lai izietu cauri pāris metru garai telpai.

Kāpņu pakāpienos būs integrētas santīma lieluma LED actiņas, kas tumsā iezīmēs optimālo trajektoriju. Strāvas pievadu noslēpsim metāla laidsijā. Vajadzētu būt smuki.

Otrajā stāvā nekādu īpašu pikantēriju paredzējuši neesam. Katrā guļamistabā būs vismaz divi gaismas avoti – lustra un kāds mazais gaismeklis. Rozetes novietotas tur, kur skaidri zināms, ka vajadzēs, un atsevišķās vietās metru no telpas stūra. Tas gadījumam, ja stūrī novietojam kādu mēbeli, piemēram, krēslu vai zvilni.

Pagaidām vēl neesmu izdomājis, kur un kā izvietošu plauktus, darbagaldus un rokas štrumentus, tāpēc garāžā un darbnīcā rīkosimies pēc nepieciešamības ar virsapmetuma vadiem, nozarkārbām utml.

Fasādes apgaismojums būs samērā vienkāršs:
– priekšējā fasādē izgaismota josla zem 1.stāva jumta dzegas un izgaismots lievenis;
– dārza pusē sienas lukturi vienā līnijā ar loga ailes augšmalu.

Konkrētus gaismekļus vēl neesmu noskatījis, taču aptuveni iztēlojos, kādiem tiem vajadzētu būt. Priekšpusē 20-21 mm dziļš LED profils, dārza pusē – sienas lukturi, kas izgaismotu gan sienu, gan terasi.

Svētku gaismas virtenes varēs pieslēgt pie rozetēm, kas atsevišķās vietās ierīkotas zem 1.stāva jumta dzegas un kas tiks apvienotas atsevišķā grupā ērtākai slēgāšanai.

Vājstrāvu plānu nerādīšu, vien varu piebilst, ka ir padomāts gan par ārējo 4G antenu ar pievadu uz indoor rūteri, gan iekšējo ethernet un WiFi tīklu, gan domofonu abos stāvos, gan dažādām drošības fīčām.

Šādi izskatās 4G/ LTE ārējās antenas. Kombinācijā ar atbilstošu rūteri, kas apkalpo vairākas frekvences, dzīve būs lieliska. Ja vien Jums nav pieejama baigi labā vai baigi lētā optika, mans ieteikums būtu parūpēties par outdoor antenām ar vadiem uz to vietu, kur visērtāk izvietot rūteri u.c. aparatūru. Klasiska kļūda ir rūteri nobāzt kādā tehniskajā telpā un brīnīties, ka signāla stiprums nav optimāls.

Centrālais putekļu sūcējs

Sveiciens!

Vai kādam no Jums ir pieredze ar centrālo putekļu sūcēju: cauruļvadu instalēšana, pieslēguma rozešu izvietojumu, agregāta izvēle?

Vēl neesmu pieņēmis gala lēmumu, taču manā prātā ir divi spēcīgi argumenti par labu šim risinājumam:
(a) netīrais gaiss ar sīkajiem putekļiem tiek izpūsts ārā no mājas, nevis nonāk atpakaļ telpās
(b) grīdlīstē iebūvējamās putekļu ieslaucīšanas lūkas.

Tas, kas mani uztrauc, ir šļūtenes rullis, kas ir jāvelk sev līdzi un kaut kur jāglabā.

Paldies.

Ārējie inženiertīkli

Ārējo inženiertīklu projektēšana un saskaņošana aizņēma ievērojami vairāk laika nekā biju domājis, plānojis un cerējis. Biju saklausījies stāstus par to, kādi briesmoņi ir Latvijas Gāze, taču mana pieredze ar viņiem bija patiešām laba. Tehniskos noteikumus sagatavoja plus/ mīnus nedēļas laikā, bet projekta saskaņošana bija vēl ātrāka – projektētāja ar gatavo materiālu aizbrauca pie Gāzes, uz vietas visu parādīja, spečuki apskatījās un saspieda zīmogus. Gan jau būvniecības fāzē man būs iespēja savas domas mainīt.

Ar Rīgas Ūdeni gan tik viegli negāja. Iesniedzām ūdensapgādes un kanalizācijas projektus un sākām gaidīt. Vairākos piegājienos saņēmām speciālistu komentārus, veicām labojumus un sniedzām iekšā atjaunotas versijas. Kaut kur pa vidu RŪ iekomentēja, ka vajag labojumus arī LG saskaņotajā gāzes (what!?) sadaļā. Dienas beigās ūdens un kanalizācijas projekta saskaņošana aizņēma 5 nedēļas. Detaļas nezinu, jo pats ar šo nekrāmējos, bet iedomājos, ka arī Rīgas Ūdenim būtu vērts pārskatīt savus iekšējos procesus un projektu izskatīšanu veikt kopā ar projektētājiem. Gan jau izdotos šo to efektivizēt.

Nobeigumā piezīmēšu vien to, ka tā arī nesapratu, kāpēc man bija jāgādā tehniskie noteikumi no Sadales tīkliem, ja elektrības pieslēgums ar kasti un viedo skaitītāju man jau ir.