Statusa ziņojums

Cietos līdz kāda no darba plūsmām būs pabeigta, lai varētu tai veltīt pilnvērtīgu ierakstu, taču šobrīd paralēli noris vairākas, un nekas īsti pabeigts vēl nav. Tomēr nagi niez, tādēļ ziņoju par visu kopā.

– Elektrība – plus/ mīnus gatava, bet dažas astes vēl jāpiesien.

– Vājstrāvas – check.

– Jumta segums – viss notiek, tiesa, esam atkarīgi no laikapstākļiem. Lielā jumta viena puse gatava, ieskaitot sniega barjeru un skursteņa piekļuves platformu.

– Logu lentas – par 90% salīmētas.

– Fasāde – vietās, kur nav paredzēti vai kur  jau ir pievilkti apgaismojuma izvadi, tā jau ir gatava.

– Centrālais putekļu sūcējs – notiek cauruļvadu ierīkošana.

– Ventilācija – notiek cauruļvadu montāža.

– Apmetēji – krāmējas augšā, veic sagatavošanas darbus un gaida, kad pārējie augšminētie speciālisti savus darbus būs pabeiguši.

– Apkure, ūdensapgāde un kanalizācija – projekti gatavi, gaida ieviešanu.

Daži attēli no būvlaukuma

Viena jumta plakne gatava, un beidzot var saprast, cik daudz gaismas bēniņu telpā nonāk caur jumta logiem.

Platformiņa, kur skursteņslauķim novietot trepes.

Sveiciens pelēm fasādes ventilācijas spraugā.

Ventilācijas kanāli. Sistēma projektēta ar iespēju pievienot čilleri, tāpēc, lai caurulēs neveidotos kondensāts, tās drusku jānosiltina.

Vadu jūklis otrajā stāvā – apgaismojums, strāvas padeve, drošība, wifi, domofons.

Frēzēšanas galds

Pirms kāda laika plātījos ar savu ripzāģi un plānotajiem add-on’iem. Trūkstošās detaļas no ķīniešiem biju saņēmis, tāpēc atlika tikai pieķerties un padarīt darbiņu līdz galam.

Uzdevums – izfrēzēt divas platumā un dziļumā precīzas gropes T-slot vadotnes iestrādāšanai.

Normāliem galdniekiem ir sakarīgs darbagalds un lērums regulējamu šablonu dažādiem smalkiem darbiņiem. Es neesmu normāls galdnieks, tādēļ nācās drusku palauzīt galvu, kā ar parastu virsfrēzi un garāžā sačamdītiem atgriezumiem panākt vēlamo rezultātu.

Iesāku ar improvizētu darbagaldu – ar līmspīlēm nostiprinātu trešā svaiguma skaidu plāksni, pie kuras ar skrūvītēm piestiprināju frēzējamo detaļu.

Atradu taisnu koka līstīti, izurbu katrā galā pa caurumam un ar kokskrūvēm piestiprināju pie “darbagalda” perpendikulāri frēzējamajai detaļai.

Tālāk gar šo vadlineālu frēzējam gropi vajadzīgajā dziļumā.

Teksta uzdevuma turpinājums – kā bez regulējama šablona iefrēzēt perfekti paralēlu gropi tieši vajadzīgajā platumā? Lasām tālāk.

Pie sākotnējā vadlineāla pieliekam detaļu, un nofiksējam tās otru malu ar pagaidu vadlineālu.

Ja galveno vadlīniju pārvietosim tieši pie pagaidu līstes, būsim frēzes asmeni pavirzījuši precīzi par iestrādājamās detaļas tiesu. Taču, lai grope būtu tieši vajadzīgajā platumā, iegūtais attālums jāsamazina par frēzes asmeņa biezuma tiesu. Tāpēc, galveno vadlineālu nostiprinām nevis tieši pie pagaidu līstes, bet ar asmeņa biezuma starpliku (tādu var piezāģēt uz ripzāģa, piemērot jau gatavajā gropē). Matene: no sākotnējā gropes pabraucam par T-slot platuma tiesu uz priekšu un par frēzes asmeņa tiesu atpakaļ.

Satrauktu sirdi frēzējam otru gropi un mērām, kas sanācis.

Lūk, perfect fit!

Kad viena puse gatava, griežam detaļu par 180 grādiem, nostiprinām vadlineālus jau esošajos urbumos un iegriežam arī otru T-slotu.

Gatavs!

Īpašs prieks par to, ka darbiņu izdevās paveikt bez kļūdām un neko nesačakarējot.

Fasādes dēļi

Viena fasādes daļa jau ir apšūta, tāpēc pienācis laiks padalīties ar pieredzi kokmateriālu sagādē. Nekādu sensāciju šajā jomā nebija, jo izdevās atrast ļoti adekvātu piegādātāju ar ļoti adekvātu piedāvājumu. Iesākumam tomēr pastāstīšu, kā līdz tam nonācu.

Kaut kur biju aplipinājies ar iedomātu zināšanu bagāžu par to, ka dēļi noteikti jāpērk pie maziem vietējiem ražotājiem, ka lielāks platums automātiski nozīmē augstāku cenu, ka jāiepērk krāsu paraugi un jāgatavojas kaujai par īsto toni. Īstenība izrādījās citādāka un, par laimi, vienkāršāka.

Piemēram, uzzināju, ka smalki zāģētu apdares dēļu ar neēvelētu virsmu izgatavošanai nereti nepieciešamas specifiskas iekārtas. Ja sagatavi cauri ēvelēm velk zobots rullis, tas dēļa virsmā atstāj redzamas pēdas, tādēļ, izgatavojot ēvelētus apdares dēļus, vispirms tiek ēvelēta dēļa apakša, bet pēc tam – virsa.  Rezultātā fasāde ir bez bojājumiem, bet apakša nevienu īpaši neinteresē.

Otra lieta, vietējiem ražotājiem ir krietni lielāka apetīte, kas, visdrīzāk, izriet no maziem ražošanas apjomiem, uz kuru fona administrācijas izmaksas ir neproporcionālas. Pie tam, Latvijā izplatītā prakse, kad firmu īpašnieki savus privātos tēriņus (auto, degviela, sadzīves tehnika, elektronika) salādē uzņēmuma P/Z aprēķinā, rentabilitāti neuzlabo. Attiecīgi, overhead izmaksas ievērojami ietekmē kopējo pašizmaksu. Šī, protams, ir mana faktos nebalstītā hipotēze.

Rezultātā par cenu, ko vairāki vietējie prasīja par neapstrādātu dēli, no http://www.woodpainters.lv nopirku jau gatavus – gruntētus un divreiz nokrāsotus – dēļus. Finālā bija arī http://www.puumerkki.lv, taču viņi krāsotos paraugus ved nevis no Ķekavas, bet no Somijas. Īstenībā arī cena bija par kādu nieku zemāka, un tas ir interesanti, jo kā vieni, tā otri izmanto StoraEnso produkciju. Kokmateriāla platums kvadrātmetra cenu faktiski neietekmēja.

Izvēlējos 21mm biezu un 145mm platu egles USYk profilu. Kvalitāte lieliska – izkritušu zaru nav, maksimums, kāds robs pusspundē. Krāsotie paraugi pāris dienu laikā, viss apjoms – mazāk kā divās nedēļās. Toni uzjauca paši pēc Tikkurila katalogā noskatīta toņa koda un iedeva līdzi spaini krāsas zāģējuma vietu piekrāsošanai. Stiprinājām ar krāsotām caurejošām skrūvēm. Ļoti priecājos par rezultātu – dažādos diennakts laikos pie atšķirīga gaismas krišanas leņķa neēvelētā virsma maina nokrāsu. Forši.

Paralēli fasādes darbiem pagājušonedēļ darbu uzsāka arī jumiķi. Bildē var redzēt, ka viens stūris jau apjumts. Diemžēl sniegs un aukstums pirkstu lokanību neuzlabo, tāpēc elpojam dziļi un gaidām piemērotāku laiku.